|
31. Jul 2009|22:05 |
Vārda diena ir pagājusi un paldies Dievam, jo katra šāda mana vārda diena vai dzimšanas diena ir man galvas sāpe. Nezinu, kurā vecumā man sāks patikt šie svētki?
Laikam mani šodien glāba vārda diena, jo uz darbu neizsauca. Vispār bija interesanta saruna ar Ilzi. Zvanu uz mobilo, jo zinu, ka ir izsaukta uz darbu. Kaut kā sajutos neērti, jo viņai jau vairāk kā man vajadzēja brīvdienu- bija sarunāta mājiņa pie jūras, lai pabūtu kopā ar ģimeni. Tad nu es sazvanu parunājam par darba lietām un tā arī pasaku, ka jūtos neērti, ka es esmu brīvdienā un mani nav izsaukuši, bet viņa ir darbā. Viņa atbild, ka viņa jūtoties neērti manā priekšā, ka es esmu padomājusi, ka viņa izkārtoja man brīvdienu (tā tiešām bija, ka viņa par sevi runāja, lai Boss iedod brīvu dienu un man varētu iedot brīvu dienu, jo man ir vārda diena), lai pabūtu kabinetā viena un pastrādātu, ka es tagad esmu izdomājusi, ka viņa nevar pastrādāt, ja kabinetā esmu viena. Interesanti padomāja, nekad nebūtu domājusi, ka cits var tā padomāt.
Labi, pie sava Bosa dīvainībām esmu jau pieradusi. Lūk, Ilze „dabūja brāzienu”, ka nav kolēģiem pateikusi, ka man ir brīvdiena, tad nu daži jau no paša rīta ir atnesuši ziedus dažs dāvanā pat saldējumu :P un manis nav :D tā kā pirmdien būs vien jānes torte uz darbu. |
|