|
4. Mar 2007|18:05 |
Noskatījos romantisku komēdiju. http://www.imdb.com/title/tt0046250/
Viss atnāk ne tanī laikā, kad tas ir nepieciešams, bet atnāk....
Ar šo filmu varu vilkt paralēles ar savu stuāciju jeb gadījumu.
Sāku gludināt veļu (tas darbiņš man patīk). Sāku domāt par lietām, kas ir noliktas sirds vistālākajā plauktā, visdziļākajā traukā ar visbiezāko vāciņi un visciešāk aizvērtas. Sapratu, ka esmu tomēr iespaidojama - bez mugurkaula, kā koks kurš liecas kad vējš papūš, kā putns, kas iesprostots zelta būrītī, bet es gribu būt brīva!
Es zinu savas kļūdas, bet tās vairs nevar izlabot. Varbūt man vajadzēja iet uz "visu banku", bet es esmu vāja un vēl jo vairāk pret personiskiem apvainojumiem - vāja. |
|