| |
[17. Feb 2010|10:18] |
Vakardienas teātris divējādas sajūtas. Viena, ka pie vainas varbūt bija tā aktīvā teātra apmeklēšana ir nogurdinājusi un nespēju mākslu uztver, bet otra, ka pēc izrādies „Mani sirds stāsti” nespēju uzņemt balagānu un ķeksīšu pēc spēli?!?! Jau otro reiz skatos un domāju, ka krīze teātri ir skārusi smagi – ir tikai teātrī 6 aktieri, kas mainās dažādos tēlos. Patiesībā, jau pēc izrādes „Adata” „nacionālajā” es sapratu, ka man ir riebīgi skatīties izrādes, kur uz skatuves izvaro, ar spēku iegūst utt. Var jau būt, ka šī brīža sabiedrība pieprasa šādu sižetu, bet es tomēr eju uz teātri iegūt pozitīvas emocijas nevis skatieties ikdienas devu negatīvisma. Vienīgais, kas man patika bija režisora izdoma parādīt skatītājiem ar simboliem kazino un spēlmaņu tā mirkļa sajūtas. |
|
|