| |
[22. Sep 2009|20:08] |
|
Nez domas ir daudz un dažādas. Par to kas notiek, par to kāpēc es ar vien mazāk rakstu, bet vairāk domāju, šo vajadzētu pierakstīt, šo un arī šo pierakstīt, bet neceļas roka. Ir sajūta, ka šis laiks ir priekš manis svētīgs, jo tik bieži ir gribēts būt mājās vienai un pašai pabūt kopā ar sevi, tad šis nu ir tas laiks. |
|
|
| |
[22. Sep 2009|20:12] |
|
Tad nu šodien izdarīju obligāto darbu- izņēmu čemodānu no servisa. Ja nu kas, tad esmu gatava vienalga lielam vai mazam ceļojumam :P atbraucu mājās un nolēmām, ka atkal dosimies izbraukt. Šoreiz it kā gala mērķis bija Tūja un atkal liels auksts vējš, tēja mašīnā un atpakaļ ceļš uz mājām. It kā trīs reizes pabraucām garām ceļvedim Minhauzena muiža un kad es ieraudzīju no šosejas lielu kuģi, mēs griezāmies riņķī, vien māsa piebilda, ka ja jau vairāk kā trīs reizes ir braukts garām, tad šā zīmē mūs sauc. Patīkami pārsteidza gan lielais bērnu izklaides kuģis, gan otrā laukuma pusē, bērnu laukums, kur Nikolas vecumam bija kur kāpt un šļūkt lejā i māsas vecumam liels, liels slidkalniņš, būtu jau vēl padzīvojušās, bet sāka lietus smidzināt un nekas cits neatlika kā doties mājās. Man ir liels prieks, ka arī māsai šādi izbraucieni patika, ka vari neiespringt un braukt, kur acis rāda :) |
|
|