| |
[30. Dec 2008|18:17] |
Viss beidzies.
Negribas iedziļināties visā pasākumā, bet kas man lika savaldīties un neraudāt dienas sākumā bija konkrētu cilvēku attieksme. Man liekas, ka šobrīd ir muļķīgi noliegt to ko redzēju dažu cilvēku sejās un viņu attieksmē. Vismaz man bija iespēja redzēt, kas notiek ar cilvēkiem, kad priešskars krīt, kad vairs sava labuma iegūšanai nevajag būt liekulīgam, smaidīgam, laipnam, jo saproti, ka tie kas bija karaļi, būs kalpi un karaļi būs citi, kuru klātbūtnē atkal viņš uzliks savu perfekto maksu. Smīns tāds ironisks ir manā sejā šobrīd.
Jā, bija asaras, bet nu ko padarīsi?!?! Neko!
Gribu šo dienu un pēdējos mēnešus aizmirst, aprakt, iznīcināt sajūtas (gan skumjas, gan dusmas) un atstāt tikai labo atmiņā un nerakņāties savās sajūtās, kāpēc viss ir šādi un ne savādāk.
Pats labākais bija rīta brauciens un darbu, no mājām aizbraucu uz mājām un kad biju atbrauksi uz mājām konstatēju, ka ĀĀĀĀĀĀĀĀĀ esmu pabraukusi garām darbam.
Esmu brīva un varu doties vienalga uz kuru debess pusi, visi ceļi vaļā! Nu jā, sanāk, ka mana dzīve no 1.janvāra ir par 180 grādiem savādāka. |
|
|