| |
[16. Dec 2008|17:12] |
Es pat nezinu ar ko sākt...
Paņēmu šodien brīvdienu ar domu, ka sagatavošu visus darbus skolai, jo ceturtdien ir jānodod, bet reāli, vēl līdz šim brīdim neesmu neko izdarījusi, JO no 12 biju vetklīnikā. Parasti no rīta kaķim ir palaidnību laiks, rīta rituāli (kastīte, brokastis), bet šodien viss bija savādāk. Es vēl īsti nebiju pamodusies, kad Nikola apģērbta kombenzonā stāv pie gultas un saka: „Tau”. Kaķis nobīstas un palien zem krēsla un sēž. Pēc 12 kaķi paņemu rokās un šis viss trīc, uzlieku šo uz siltas palodzes, bet šis tomēr trīc. Jā, vakar viņš jau bija dīvains, negribēja spēlēties, nemurrāja, visu laiku pa klēpi un tik guļ un guļ, šodien vēl piefiksēju, ka vakar knapi kaut ko ieēda, tad šodien vispār ne kastīte, ne ēdamais, ne ūdens kaķi neinteresēja. Labi vien, ka piezvanīju In. un ieteica vest uz vetklīniku. Tad tik viss sākās- kaķim temperatūra 41 grāds, ārsti saka, ka tā ir ļoti liela priekš kaķa, ņem asins analīzes, liek pie sistēmas un tikai pēc 14 es ar kaķi esmu laukā no vetklīnikas. Zinu, ka vakarā atkal uz vetklīniku mērīt temperatūru un rīt atkal sistēma un tad jau būs zināmi arī asins rezultāti un varēs noteikt, ar ko tad kaķis ir saslimis.
Patiesība esmu baigi nikna par patversmes attieksmi, jo kaķi ņēmu no patversmes un šodien uzzinu, ka vajadzēja būt pošu apliecībai, bet man pirmkārt neviens to neiedeva un otrkārt pateica, ka pie vetārsta doties tikai tad kad būs gadiņš kaķim. Līdz ar to šodien nekādas potes nav un kaķis visas slimības uzņem daudz ātrāk. Pluss, tad kad ņēmu kaķēnu patversmes attieksme pret potenciālo saimnieku ir visai agresīva, lasa lekciju par to cik šis pasākums ir atbildīgs un skatās uz tevi kā uz potenciālo cilvēku, kas pēc gada kaķi pametīs. Nezinu, kā citiem, kas ir ņēmuši no patversmes, bet es sajutos to visu klausoties drausmīgi, biju sliktais cilvēks un neba labs cilvēks, kas dod mājas kādai radībai. Tanī pašā laikā patversmes cilvēks prasa no tevis uzņemties atbildību un pasaka kādi ir tavi pienākumi pret kaķi, bet paši neinformē, kas kaķim ir nepieciešams... Ja man būtu pateikts, tad šodien kaķis nebūtu saslimis un viss būtu kārtībā. Kas man vēl liek dusmoties uz patversmi- runāju ar vetārstu un secināju, ka es jau tad paņēmu slimu kaķēnu (tikai man neviens to nepateica patversmē), jo mājās dzīvojot bija iesnas un ik pa laikam šķaudīja (es to norakstīju uz to, ka mājās ir paklājs tāpēc šķauda un ap degunu bija netīrumi, ko es izskaidroju ar to, ka deguns šādi tiek iztīrīts- jā biju „blonda”), uz ko vetārst man pateica, ka tā ir patversmes raksturīgākā slimība un arī pirmie simptomi saslimšanai. Un kas mani visā šinī pasākumā liek trīskārši dusmoties ir tas, ka patversmē ir vetklīnika un es ņēmu ar pārliecību, ka kaķēns ir vesels un pārbaudes ir veiktas, jā es varētu visā šinī vainot sevi, ja kaķēnu būt paņēmusi no kādas mājas pagalma vai blusainu no ielas!
Protams, kas mani visā šinī pasākumā nomierina, ka es biju mājās un ātri reaģēju un aizvedu uz vetklīniku, ja būtu šodien darbā, tad tikai ap 14 mamma būtu ieraudzījusi viņu un negribas pat domāt kāds viņš jau būtu, jo man būtu jāskrien no darba prom, tad vēl laiks ceļā un pie vetārsta būtu tikai ap 15, bet no vetārsta es sapratu, ka katra minūte bija svarīga. |
|
|