| |
[28. Nov 2008|21:59] |
Dīvaina... dīvaina sajūta, gribas, jau kopš vakardienas paraudāt.
Oficiāli pielikts punkts un nesaprašana uz kuru pusi doties.... sajūta, ka nevienam neesmu vajadzīga...
braucu mājās un domāju atvadu runu, mēģināju sākt plānot nākotnei „Rīcības plānu”, bet šobrīd manī un manās domās ir tukšums LIELS TUKŠUMS.
Patiesībā gribas pastaigāt ar kādu pa mežu, kopā paklusēt, salasīt priežu, dzīvības koka zarus, čiekurus un sākt gatavoties adventei- uzpīt adventes vainagu, uztaisīt kādu kompozīciju. |
|
|