| |
[27. Okt 2008|12:09] |
Šodien nācu uz darbu un bija visai dīvaina sajūta. Neviens neatskatās, neskatās uz mani (eh, kā mani piecas dienas izlutināja :P šie vīriešu skatieni :P) ko es novēroju, ka visi vīrieši, ko šodien redzēju ir tik sagruzīti, domīgi, acis nedzīvas, pelēkas sejas, jau pirmdienas rītā noguruši sēž pie stūres, bet skatos uz viņiem un domāju- cilvēks, kas nolemts bojāejai un brauc vergot- nu piedodiet, bet tādi jūs izskatāties no malas. Kas ir?!?!?!? Laikam, es esmu tāda pozitīva būtne, tāds mazs „blonds grēks” :), kas staigā visu laiku 5 cm virs zemes! :P
Nez, man atkal ir optimisma deva atgūta un tas jau nekas, ka ķeru galvu no tā, kas ir sastrādāts darbā, bet šoreiz labi, ka bija vien pāris dienas nevis mēnesis, ja būtu atkal mēnesis prom no darba, tad bez nervu zālēm uz darbu nenāc! :P
Pareizi, jau In teica, atbrauksi un uz visām lietām savādāk skatīsies. Nu jā, esmu jau paspējusi dažos vilties, kas man likās labi un interesanti cilvēki, bet Tu vari spēlēt spēli „Re, cik es super duper!”, bet spēle beidzas un tad Tu esi tāds pats kā visi citi, ir pārplīsuši kā ziepju burbuļi daži mani izdomātie sapņi, ilūzijas un lietas, ko gribējās saredzēt, bet patiesībā- to es tikai redzēju un sevi mānīju, ka arī otrs to redz. Atliek vien pabūt prom no visiem un tad satiec un redzi viņa īpašības, ko nu tu ikdienas steigā nemaz neesi ievērojis un jau tad neesi secinājis "Stop! Viņš nav tas ar ko kopā iet izlūkos!" :P, jo notikums notikumu dzen uz priekšu.
Sajūtas varētu raksturot, kā grāmatu, kura ir jāturpina rakstīt, bet nu jau ar jaunu nodaļu un šinī nodaļā labie tēli kļūst par ļaunajiem, bet dažiem nav lemts parādīties jaunajā nodaļā, jo jāļauj ienākt jauiem personāžiem.
Un vēl teiciens, ka "Mēs prasam no dzīves to, kas mums nemaz nav vajadzīgs!" <---piekrītu, arī es esmu prasījusi lietas, kas man nav vajadzīgas, kad esmu dabūjusi, saprotu, Nē, to nemaz man nevajag!, bet kad nedabūnu, tad uzmetu lūpu ;|, bet tagad gribas teikt: "Dzīve, dot to kas man ir nepieciešams, jo Tu jau labāk zini, kas man ir vajadzīgs!" |
|
|