| Roma- ceturtā diena |
[24. Okt 2008|21:10] |
ĀRPRĀTS kā man sāp kājas! Tas nekas, lai gan jāatzīst, ka vairāk tik ilgi vairs nestaigāsim. Taisīsim „pitstopus”.
Lieta, kas atgādināja, ka esi atslēgusies no darbiem- pēc brokastīm zvans no Latvijas tiešāk no darba un viens teikums un man „ieslēdzas automātiski” prāts un domas, kas notiek darbā un tiek „izshēmoti” varianti, kas mani sagaida darbā. Pēc kādām pāri minūtēm In saņem sms – arī no darba. Rezultātā 30 minūtes tiek nosēdētas viesnīcā uz grīdas runājot par darba lietām. Cik viegli var cilvēku atgriezt realitātē :(!
Spāņu kāpnes ir redzētas, bet atzīšos, vai nu man dēļ jau redzētās arhitektūras vai dēļ ceļojuma grāmatās redzētās bildes kāpnes uz mani neatstāja nekādu iespaidu un emocijas.
Visa diena nostaigāta atkal ap veikaliem, godīgi nekas liels nav nopirkts, pirku tikai tad, ja šī lieta man pašai patīk un uzrunā, bet nu vairumā nebija, nebija šādu lietu.
Šodien staigāju pa Romu ar saulesbrillēm. Varēju paslēpties aiz saulesbrillēm un nu šodien pa visiem 100% varēju vērot Itāļu vīriešus mirkļos, kad mani ierauga ielas pretējā pusēm, nākot man pretī vai tūlīt, tūlīt paejot man garām, un tas ko es redzēju, manu pašapziņu TĀĀĀĀ pacēla, ka pat vārdos nevar aprakstīt katrs otrais vīrietis, cik vien iespējas tanī mirklī bija, tad ir jāizmanto- jāatskatās, jāpaskatās, jāieskatās manā virzienā un ja vēl kompānija stāv un runā, tad visi kā viens skatās manā vizrienā. WOOOWWWW (liela nopūta) Nu labi, Latvijā ir arī skatienu, bet nu samērā maz un gribas pat teikt, ka man nemanāmi skatieni :P
Ja pirmajā dienā es teicu, ka man ir zems pašnovērtējums, tad šodien jau gribas teikt, ka varbūt jau tuvojas stadija: „Meitēn, tev deguns ir gaisā!” :P |
|
|