| |
[17. Okt 2008|23:16] |
Tik dažas stundas atpakaļ beidzu strādāt, bet sajūtas un enerģija, ka varu vēl un vēl strādāt, joprojām ir enerģija braukt kur acis rāda.
Tā nav vientulība, tās arī nav bailes palikt vienai mājās, bet ir sajūta un vēlme nebūt šobrīd mājās, jo mājās ir tikai un vienīgi domas par darbu. Vispār drausmīgi, ka nespēju atslēgties no darba. Gribu redzēt citas lietas, risināt citus jautājumus.
Es nekad nebiju domājusi un man nekad arī nav bijusi iepriekš situācija, ka psiholoģiski dēļ darba man ir grūti. Grūti, ka nav kas mani uzklausa (man gan nevajag padomu) vajag vienkārši cilvēka klātbūtni, grūti, ka visu laiku "vāros" savās domās un nav iespējas visu skaļi pateikt kādam, laikam jāsāk runāt ar puķēm:P :P |
|
|