| |
[29. Aug 2008|09:39] |
Vakardien man bija sajūta, ka diena ir kā liels maiss, kurā liec tik iekšā mantas un viņš kā nekļūst pilns tā nekļūst vai kā gumija, kuru vari vilkt visu laiku un neplīst un neplīst.
Sajūtas, ka visu dienu ir runāts, runāts un gribas tikai klusēt un negribas nevienu redzēt izrādījās tikai sajūtas…
Man vēl ir spēka rezerves naktī braukt uz jūru, skatīties lielos viļņus, filozofēt par dzīvi un situācijām kādās mēs nokļūstam… un pēc tam līdz diviem naktī nespēt iemigt no sarunām, sajūtām un redzētā…
Šodien gan ir grūti, jo nāk miegs… un tagad gatava atdot puskaraļvalsti par glāzi kefīra un plova :P un pēc tam doties pagulēt… |
|
|