| |
[18. Jul 2008|09:59] |
Apbrīnoju cilvēka ziņkāri. Sagaidīt rītu, lai atnāktu un pajautātu, vai cilvēks, ko vakar redzēja manā kabinetā ir mana māsa?
Mana reakcija ir tikai un vienīgi- ?!?!?!?!?!? un iekšējās dusmas un garstāvokļa sabojāšana man.
Nu jā, mana privātā dzīve ir M A N A un viņā nelaižu savus darba kolēģus un ar šādiem jautājumiem nākt un cerēt, ka nu es kļūšu labvēlīgāka, laipnāka un plaši atvēršu savas privātās dzīves durvis un kļūs man par uzticības personu ir cilvēku lielākā kļūda. |
|
|
| |
[18. Jul 2008|12:41] |
|
Šodien man gribas būt kolēģiem neaizsniedzamai, kašķīgai, ironiskai, dumpīgai, lepnai, vēsai, vienaldzīgai (kaut gan vienaldzīga pret viņiem jau esmu pāris nedēļas). |
|
|