| |
[19. Jun 2008|08:50] |
Vakara ap 23.25 zvana mobīlais, paskatos, sīkā zvana vēl pie sevis pirms celt telefonu padomāju, ko jau jāceļas? Sajūta, ka tikkai nesen iegāju gulēt? Un kāda velna pēc es esmu māsas zvanu uzlikusi uz modinātāja? Tā guļu un domāju līdz pēc kādām 2 minūtēm paceļu.
Tas vēl nav nekas, seko pats labākais, šī zana un saka, ka grib uznest vīra dāvanu pie manis, jo zina, ka šis atbrau7ks mājas un meklēs, kur ir paslēpta dāvana (nu baigi ziņkārīgs :P)
Labi, es saku nes!
Stāvu durvīs (otrajā stāvā un gaidu) da, ja es vēl stāvētu! Es vienākrši stāvus gulēju, dzirdu šī grabinās gar druvim, bet nevar atvēr, man jau zūd pacietība, nokāpju lejā, atveru durvis, un šī tāda "šainī un hepeij" stāv apmēram kā būtu 12 dienā un super labā izskatā, paņemu automātiksi dāvanu un aiztaisu durvis. dzirdu, ka šī aiz durvīm vēl kaut ko laimīgi čivina, bet es sapņaini kāpju augšā. Cenšos domāt, kur davanu nolkit tā lai rīt no rīta atcerētos, un ielienu atpakļ gulēt.
Pats, pats labākais, ka šodien no rīta pamostoties konstatēju, ka vakarnakt durvis atvēru PILNĪGI KAILA!!!!!! Vot tā ir aukstāka pilotāža :D : D :D |
|
|