| |
[17. Jan 2008|08:42] |
Vakardienas atziņa, par četru acu principu:
Ineta, man iemāca visādus knifiņus un es kā švamme uzsūcu :))
Vēl vakar ilgi domāju, vai esmu pareizi sapratusi un šis dokuments "izies cauri". Ceru, ka jā ;).... |
|
|
| |
[17. Jan 2008|18:13] |
Vispār diena ne ko jau :)...
Aizgāju uz kursiem, pirmo lekciju noklausījos, otro lekciju sēdēju viesnīcas bārā un pļāpāju ar bijušo klases biedreni ko nebiju redzējusi kopš 9. klases.
Es esmu pamatīgi izmainījusies ārēji, jo viņa mani nepazina un tas pat ir forši, ka tagad es varu cilvēkiem, kuriem man negribas runāt, paiet garām un neviens neteiks, ka esmu kuļuvusi lepna u iedomīga :)
Vispār norunājām un filozofējām četras stundas par darbu, skolas biedriem, skolu, vecākiem, brāliem un māsām, puišiem, mīļākajiem, biznesu, slepkavībām utt. Ja vien nebūtu jāsteidzas tālāk, tad būtu vēl un vēl runājušas. Vispār dīvaini kā cilvēks attīstās savā domāšanā (pozitīvā nozīmē). Pēc tik ilga laika man sarunājoties neviens nemet acīs, par to ko esmu sasniegusi, neliek man liekoļot, bet ļauj runāt to ko domāju un runājām mēs abas. Vispār pēc šīs sarunas biju tā uzlādējusies, ka tās sarunas siltums joprojām ir saglabajies :))
Gribētos, lai šī satikšanās nav bijusi kā tikai kaut kāds atskaites punkts, bet nestu sadarbības iespējas nākotnē... |
|
|
| |
[17. Jan 2008|18:25] |
Šodien paveicu neiespējamo.
No Ministru kabineta ar kājām atnācu uz mājām. Bija doma ka iešu cik varēšu, bet kad jau biju pie Alfas kauns bija kāpt tramvajā. Tagad kājām ir tāds patīkams smagums un vispār nomainīt kaut vienu dienu režīmu auto pret pastaigu bija svētīgi. Gāju un domāju par satikto šīs dienas cilvēku, par savu situāciju, par nākotni.... mazs svētceļojums, katrā dienā vajag atrast kaut ko skaistu un šodien tā ir pastaiga un domas.
Ejot jau sen biju piemirsusi par smaržām, kas nāk no katras mājas, skaņas kas ir uz ielas- interesanti |
|
|
| |
[17. Jan 2008|18:30] |
|
Klausoties Eviju sapratu, ka ne vien es "izslimoju" šo situāciju. Viņa arī tikai viņa ir divus soļus priekšā man un es saprotu, ka arī panākšu savu (pozitīvā nozīmē) |
|
|
| |
[17. Jan 2008|18:35] |
Semināra organizētaji bija ģeniāli izdomājuši. Pilna auditorija ar klausītājiem, bet pusdienās man tika pimspēdējais saldais "groziņš" ja to tā var nosaukt, jo uz tā "groziņa" satilpa vien viena tējkarote putukrējuma un viena sēkļina granātābola.
Un tas bija visas manas dienas ēdamais (brokastis takš es neēdu), atnācu mājās un TTTĀĀĀ pieēdos, ka tagad ir slikti :((( |
|
|
| |
[17. Jan 2008|20:41] |
Dīvaini vēl par šodienas satikšanos.
Manam mājas telefonam pēdējie cipari ir 2727, bet Evijas mājas telefonam pēdējie cipari ir 2828. Jau tad tas likās smieklīgi :) Šodien uzzinu, ka viņas mobilā telefona pēdējie cipari ir 888, bet mani mobilā telefona pēdējie cipari ir 777. Vai tā būtu tikai sakritība, vai tas tomēr nozīmē kaut ko vairāk? |
|
|