| |
[10. Dec 2007|12:03] |
Visu nakti un visu laiku domāju. Izdomāju:
1. Lieki piebilst, ka, vakar viņš pat nesadūšojās pat bučai uz vaiga.
2. Viņš nav no tiem, kas var mani pacelt (domāts emocionāli) un likt man augt savā attīstībā. Es varu viņam palīdzēt augt, bet, tad man ir tikai attīstības soļi atpakaļ. Starp mums ir plaisa šinī jomā, jo tam kam ir paredzēts rāpot nekad nelidos.
3. Viņš nav no tiem, kas mani var savaldīt, bet es meklēju tādu, kas spētu savaldīt.
4. Nē nu viņš ir jauks, sirsnīgs, atbildīgs, bet teksti, ka viņš meklē meiteni, kas vilks viņu laukā no mājas (es tā vienkārši pateicu, viņš jau teica, mazliet labāk, bet tā bija jāsaprot), lai pats nesēdētu pie televizora vai datora. Nu laikam es tāda neesmu.
5. Draugu viņam nav nu pat labākā drauga nav. Iespējas satikties ar vēl kādu izpaliek ;( (jā, jā izklausās šausminoši)
6. Iespējams, ka mani šobrīd tā viņa ne visai spožā materiālā puse mani neinteresē tik ļoti, bet agri vai vēlu šis apstāklis arī uzpeldēs sarunās. Nu, kuram džekam patīk, ja otra puse pelna vairāk nekā viņš.
7. Viņa vārdi, ka tagad man būs iemesls nākt ātrāk mājās, jo gaidīšu tevi. Mana māsa saka, ka, lai es tevi nepalaižu garām- nu kā man tagad rīkoties?
8. Mēs varēsim tikai draudzēties- tas šobrīd ir mans secinājums un jo es vairāk domāju, jo ir pārliecība, ka viņš man nepatīk.
Labi iešu pusdienās un tā kārtīgi, kārtīgi pieēdīšos no apmulsuma, kā man rīkoties tālāk. Moš aiziet kaut kur noraudāties varbūt vieglāk paliks? Bet es gribu runāt un runāt par viņu, lai saprastu, kas notiek ar mani un es jau saprotu, ka tādiem džekiem kas man patīk, tādiem es nepatīku- apburtais loks, bet es taču esmu smuka, gurda, mazliet maita, ar radziņiem un nadziņiem, bet ..... |
|
|