| |
[1. Dec 2007|20:13] |
Sēžu savā istabā. Dzeru kafiju. Izremontētajā ar jaunu paklāju, veco skapi un ieriekšējām mēbelēm, lai gan uzskats bija, ka ja ir jaunas tapetes un paklājs, tad ari vajag jaunas mēbeles, bet šīnī dzīvoklī es neko no šā visa negribu.
Iespējams, ka ja šis remonts būtu pāris nu vismaz 6 gadus atpakaļ es būtu priecājusies, bet tagad nekādas emocijas vien drausmīga depresija un vēlēšānās skatīties vienā punktā vai pa logu. Šodien lasīju nākamā gada horoskopu un pieķēru sevi pie domas, ka es no nākamā gada neko negaidu un neceru.......
Vakar biju pie māsas uz dzimšanas dienu, protams, kur gan izpaliks mani vecāki arī viņi bija, bet es redzu tikai vienu, ka arvien vairāk man ir ko runāt ar māsu un viņas vīru un arvien klusāka kļūstu, kad jārunā ar vecākiem.
Viņi ir savā elementā-kā paratsi man neko nepasaka, bet vakar uzzināju ka es līmēšu tapetes arī citās istabās, jo lūk man labi sanāk. Vai tiešām sanāk vai negrib paši piņķerēties? Jo pēc viņu loģikas es neko nemāku un man nekas nesanāk!
Šodien man tika pateiks:" Tu esi kļuvusi noslēpumaina? Un uzvedies kā mazs bērns!" Izskaidrojums es nesaku uz kurieni es braucu un ar ko satikšos, saku vien ka man ir jābrauc.
Māsai ir uzdots valstisks uzdevumus noskaidrt kapēc esmu kļuvusi tāda noslēpumaina. Mammai ir aizdomas, ka man ir nelaimīga mīlestība. Māsa to dzirdot, gandrīz novēlās no krēsla. Vot, ko tik tauta neizdomās!!!!! Lai ieraudzītu patiesos iemeslus. |
|
|
| |
[1. Dec 2007|20:26] |
|
Vispār es apbrīnoju Kristapa stūrgalvību (es pat nezinu kā savādāk nosaukt, bet laikam būtu jālieto cits vārds). Nedēļas sākumā nosūtīju sms, ka es pielieku punktu un cenšos visu aizmirst tad, laikam neskaitot šodienu, katru dienu saņemu no viņa sms ar lūgumu dot otru iespēju un tekstu ka viņam ir daudz ko man sacīt, lai tik es paklausos. Vot tā! |
|
|