| |
[13. Nov 2007|14:49] |
Jānomierinās un labāk jāuzraksta šeit.
Nu nemāku es ēst pusdienas no 12.00-12.30! Un tā dēļ man būs katru reizi, kad došos ēst pusdienas pēc 13.00 un ilgāk par 30.min, jāsaka. Brrrr, jo lūk, kad es esmu prom, tad pēkšņi mani steidzīgi kādam savajagas, un tad ir „jāmelo” nu nemelo pasaki ka esmu pusdienās!!!!! Es šeit nevergoju.
Nu neatstāj uz mani nekādu iespaidu tas, ka viņš ir kādā pasākumā sēdējis kopā ar ministru. Man vairāk rodas iespaids (pozitīvs) tad ja viņš nodarbojas ar labdarbību tikai nevienam to nesaka, izlasa kādu grāmatu, zin vairāk nekā es, stāsta ineteresantus stāstus.
Nu neatstāj uz mani iespaidu, ja kāds stāsta, ka viņš ir lielisks ģimenes cilvēks, cik ļoti mīl savējos, ja lēnām fakti sāk liecināt par kaut ko citu. Saprastu, ja viņš dzīvotu kādus 100 km no Rīgas tad saprotams, ka ir Rīgā dzīvoklis un darba dienās dzīvo Rīgā, kaut gan man ir piemērs, ka arī 100 km nav šķērslis braukāt katru dienu turp un atpakaļ.
Nu neatstāj uz mani iespaidu, cik viņš ir labs, fantastisks un kāds tur vēl, it sevišķi ja to nepārtraukti saka viens vienīgs cilvēks.
Nu dīvaini skatos uz cilvēku, kas pārdzīvo, ka rīkojumā ir kļūdījies ar galoni un gaida, ka tagad nu viņš kliegs un bārs.
Nepatīk, ka manus darbus uzskaita, kā savus darbus.
Nepatīk, ka esam kā tādi teicamnieki, ka tik viss būtu vislabākajā kārtībā, ka tik mums būtu uzslavas, un nedod Dievs, kāda mazāka kļūda. Man liekas ka visam ir jābūt ar mēru.
A varbūt esmu sašumējusies, jo ir 13 un tuvojas gada beigas un , ......un , ..... un, ..... |
|
|
| |
[13. Nov 2007|14:51] |
|
Ja cilvēkiem liekas ka nav nekādu uzdevumu, ko uzdot, bet vajag uzdot, tad liek taisīt tabulas par normatīvajiem aktiem. Uzdevuma mērķis, ja nu man kādreiz vajadzēs, tad es apskatīšos, ku tu tur rakstīji man! |
|
|