|
[22. Okt 2007|18:30] |
Varbūt es savu dzīvi esmu padarījusi pati neciešamu? Ja sapņos ir jau tās pašas problēmas, kas dzīvē, tad pamostoties no sapņiem dzīves realitāte neliekas tik drausmīga, sāk likties ka ir pat OK! Varbūt tas ir apmāns "iemidzināšana", jo ir nojausma? Tā vienmēr ir kad ir "iemidzināšana", es pati nomierinos un nekur neskrienu, bet paciešu ar sakostiem zobiem. Nekas nelīdz, ne sarkanie svārki, ne sarkanas kurpītes, ne sarkani nadziņi, nekas nenotur mani pie dzīvesprieka. Atnākt mājas saritināties kamolītī un tā stundām gulēt ar atvērtām acīm. Dīvaini pat vakar viena pati aizbraucot uz Jūrmalu, pēc divām stundām satieku savu māsu ar viņas ģimeni. Es novērtēju, tās pāris stundas, ko pavadu vienatnē. Man patīk būt vāverei ritenī, kaut gan es saprotu, ka dzīve ir ārpus riteņa, bet es esmu ritenī iekšā. |
|
|