| |
[20. Sep 2007|09:58] |
Darba pilnas rokas, bet es sēžu un domāju, vai gadījumā neesmu bijusi pārāk skarba, vēsa un skumīga.
Kas man lika tā domāt?
Šodien ienāca manā kabinetā darba kolēģe un atvainojās par pagājušajā nedēļā pateikto. Situācija bija, man jau likās, ka normāla un pie darba pieņemama, bet viss citiem ir izliecies savādāk.
Es ienācu kabinetā un pajautāju par vienu dokumentu man parādīja plauktu kur tas atrodas. Es piegāju pie plaukta un vēlreiz pārjautāju kura mape, man mazliet asi, atbildēja: "Vai tad neredz!" Labi, es atradu paņēmu dokumentu un izgāju laukā. Viss aiztaisīju kabineta durvis un aizmirsu par šo sarunu.
Šo sitiāciju redzēju un dzirdēja gan D, gan pārējie kas bija kabinetā.
Nu šo nedēļu es biju visai klusa un katru dienu strādāju apmēram līdz 14.00.
Šodien ienāk šī darba kolēģe un saka, lai es piedodot, ka trāpījos "pa rokai" un viņa nemaz tā nav gribējusi, bet D viņu ir sabāris, saņēmusi mutisku rājienu un par cik es šo nedēļu nemaz neeju viņu kabinetā un nerunāju, tad izsecinājušas, ka esmu apvainojusies. Es vien pateicu, lai izbeidz man atvainoties, jo viņa nav nemaz vainīga un es šo sarunu esmu jau aizmirsusi.
Es vairs nezinu rakstīju vai nē iepriekš, bet tagad es saprotu par kādu blīkšķi runājis bija D- šis te!
Klausījos un domāju nesākt tikai raudāt, jo cilvēks (man vismaz likās), ka no sirds man atvainojas, bet tiem kas patiesībā mani aizvainoja un lika justies slikti ne silts, ne auksts un sagaidīt no viņiem atvainošanos ir neiespējami.
Pēc šīs sarunas devos es pie savas vadības ar sašutumu, kapēc nāk un atvainojas. Vadība man izstāstīja savu versiju, ka vakar šī kolēģe ar vēl vienu kolēģi šai savu sāpi izstāstījušas. Sākuši jautāt: Vai es kaut ko neesmu teikusi? Sūdzējusies? Mana vadība varēja vien pateikt, ka jā esmu aizvainota un sāpināta, bet kapēc nezinot, jo nevēlos par to runāt. Tā arī nekādus padomus šīm sniegt nevarēja.
Skairds ir tikai viens, ka D nemomierināsies. Paskatīsimies, cik vēl cilvēkiem tiks aizrādīts un gribas lietot vādu "teiks" atvainoties, jo mana vadība noliedz, ka D ir devis kaut kādus rīkojumus. |
|
|