| |
[3. Aug 2007|06:40] |
|
3:46 Nikola 56cm 5,4 kg |
|
|
| |
[3. Aug 2007|10:30] |
|
Nu ko tikko iepazinos ar jauno darba kolēģi, kas strādās "jaukā darba kolēģa" vietā. Vienīgais ko varu pateit, šobrīd bija sasvīdis, bet ceru, ka darbā nāks svaigs un sasmaržojies :))) |
|
|
| |
[3. Aug 2007|14:06] |
Tā pusdienās biju kopā ar f_g un sajūta, ka nebūtu viņu redzējusi veselu gadu. Kā sāku varīties kā putras katls tā apstāties nevarēju. Vot, es neaudzinātā būtne, tik pļāpāju un pļāpāju. Laikam sarunas ar viņu atvērna manu "smaidu" čakru. Tagad kā tāds Raiņa Antiņš smaidu un smaidu :))))
Ar ziediem sanāca vispār negaidīti un neuzspēlēti.
Situācija. Mans kabinets atrodas gandrīz pretī telpai kurā uzklāts galds "jaukajam darba kolēģim" un viss kolektīvs stāv un gaida direktoru tieši pie manām kabineta durvīm un tad parādos es tāda visa laimīga, smaidīga, lidojoša un ar ziediem rokā. Meitenēm (neprecētās) no acīm var nolasīt, ka ir skaudība, ka tik skaisti ziedi ir man. Kolektīvs dalās divās frontēs neprecētās domā, ka ziedi domāti man, precētās, ka ziedi ir domāti "jaukajam darba kolēģim". Sveicam "jauko darba kolēģi" precētās gaida, kad došu ziedus, bet tad arī saprot, ka ziedi ir domāti man :))) Pie galda uzzin, ka biju pusdienas un nepaskaidroju ar ko. Atbildu jautājumam vai pusdienas bija biznesa, ka nē pusdienas bija privātas. Nu un tālāk jau ieslēdzas katram sava fantāzija. Tā kā būs jau par mani jauna bauma.
P.S. Ierakstīju "jaukā darba kolēģa" smieklus. Brrrrr |
|
|