| |
[18. Jun 2007|19:03] |
Man kā grāmatu tārpam un nekad nebijušai laboratorijā. Viss bija interesanti, bet laikam laborantei gan nebija diez ko inetersanti.
Situācija.
Tiek testēts ūdens. Laborantei trīc rokas un viss tiek mērīts pēc vislielākās precizitātes. Pienāk klāt Minija un laborantei pie auss sāk grauzt riekstus un tā diezgan ilgi. Līdz Minijai iesprūda rieksti kaklā un saprata, ka riekstu graužanas skaņa laborantei baigi krīt uz nerva un nav jau joks, jo no atbildēm ir atkarīgs uzņēmums. Arī tas vēl nav nekas. Prikols, ka pēc stundas paraugu turēšanas leduskapī divi paraugi bija dzeltenā krāsā un viens zaļš un tas zaļais nozīmēja ka proporcijās bija ieviesusies kļūda, bet es pie tā nu galīgi nebiju vainīga!!!!! |
|
|
| |
[18. Jun 2007|19:22] |
|
Šodien biju pie zobārsta un būs vēl ilgi jāiet :(, tagad "nāk" anastēzija laukā un zobi baigi jūtīgi un galva sāp, bet galvas sāpes jau ir uz nervu pamata, jo visu dienu stresoju aš tik tālu, ka biju gatava braukt uz ātrajiem, jo sāka sāpēt auss. |
|
|
| |
[18. Jun 2007|19:24] |
|
Es šodien un visas brīvdienas noskaņoju sevi uz to ka "jaukais darba klēģis" ir man tukša vieta un es vairs necepšos, par katru viņa stulbo tekstu un piezīmi. Šodien izdevās pat neskatoties uz to, ka es vairākas reizes varēju uzsprāgt no viņa muļķīgajiem tekstiem un ja es šeit kaut ko rakstīšu par viņu, tad tikai tanī gadījumā, ja mani tiešām, tiešām viņš būs nokaitinājis, jo man ir jābūt mierīgai, līdzsvarotai. Ja es neesmu mierīga manā dzīvē viss sāk iet ne tā kā vajadzētu, ko es šodien ievēroju, bet ar to es arī cīnīšos, tas ir tas ka visus darba kolēģus (vīriešus) es uztveru un pati un tikai pati saklausu viņos "jaukā darba kolēģa" jēlos jokus un zemtekstus, bet patiesībā viņi runā par darbu un šīm attiecībām ir jābūt lietišķām nevis mēģināt saklausīt zemtekstus. |
|
|