| |
[30. Apr 2007|08:16] |
|
Vispaar shinii istabaa es redzu diivainus sapnjus nu ne taadus kaa maajaas |
|
|
| |
[30. Apr 2007|22:55] |
Tik dauz ir izdariits tik daudz ir atzinu, tik dauz ir sajuutu ka rakstot caur mobiilo es aizmigshu, jo tagad paarvarot sho nogurumu es speeju tik vien uzrakstiit, bet es noteikti sho ierakstu papildinaashu.
Papildināts.
Saucas bija mana izstaba kļuva māsas istaba. Plāns bija sekojošs sataisu savu istabu līdz posmam, kad var līmēt tapetes un tad taisu māsas istabu un tad vecāku, bet no rīta ienāk māsa un saka vai nevēlos apmainīties, jo lūk viņas istabā nebūs vietas priekš mazās guliņas. Labā es - priekrītu apmainīties, nu tad atkal guļu nesataisītā istabā un cerībā kā aiznākamajās brīvdienās to sataisīšu.
Šodien sāka celt pirti. Pirmās četras rindas ir uzliktas.
Tāda dīvaina sajūta skatīties pa logu, kad krīt sniegpārslas, šinī gadalaikā (tik agri) es vēl šeit nedzīvoju, bet tagad man pat šeit patīk.
Ja nu var izmantot šo vārdu "ekskluzīvi" tad laikam man tieši tā arī ir- kad pa otrā stāva logiem no katras istabas var redzēt Daugavu un kad snieg aiz loga un skaties uz Daugavu pārņem tāda dīvaina sajūta it kā tu esi viens, mazs puteklīts kas saplūdis kopā ar dabu. |
|
|