| |
[12. Apr 2007|10:57] |
Pirmais atzinums(pētījums, analīze) ir nodots.
Gaidīsim atsauksmes.
Jāsāk pētīt nākamo papīru..... |
|
|
| |
[12. Apr 2007|11:22] |
Nevaru sagaidīt plkst.14.00, kad satikšos ar māsu !!!!!!!!!!!!!
Šobrīd laiks velkas.... |
|
|
| |
[12. Apr 2007|11:45] |
Nu bļin ne vīrietis, bet tikai nosaukums no vīrieša.
Jautāju vai viņš var pajautāt vienai darba kolēģei vai var dabūt sildāmo, nu to, kas pūš siltu gaisu (viņš tak šeit ilgāk srādā nekā es). Paskatos uz viņa seju un redzu, ka domā kādus atmazkas. Es jau nebūšu es, ja strauju nepateikšu, ja nevari pajautāt, pati izdarīšu.
Izdarīju.
Atnācu kabinetā ar sildītāju.
Viņš pats ievietoja to kontaktā un buršķeja ka būs karsts. (ka tik viņš nesasvīst!!!!!!)
5.min bija silts.
Izsita korķus.
Mans cibas teksts pazuda rakstu otro reizi.
Tagad atkal auksts. Logi padomjum laika, kad vējš pūš tieši logos, tas viss kabinets ir auksts.
Stāsta morāle- vitietim ti menja rabota nebojsja ja tebja netronu! Viņam viss ir runāšanas līmenis. |
|
|
| |
[12. Apr 2007|12:17] |
Lai cik arī es censtots atrast pozitīvo, kaut ar "baltiem diegiem šūtu".
Nu, besī, viņš man.
Nepatīk, kad runā, kad smejas, kad skatās, kad izbola savas acis, kad čolē draugos, kad domā, ko rakstīt draugos utt.
Nepatīk, nepatīk, nepatīk un drīz es vairs nespēšu slēpt, laikam man nav tomēr diplomātijas spēju, visu ko domāju saku skaļi. |
|
|
| |
[12. Apr 2007|12:57] |
Bļins, māsu nepieņēma.
Nu nekas, tad man būs jādodās.
Bet tik un tā pusdienās braukšu pie māsas.
Precizēts (14:46): piezvanīju es un pierakstījos. Viss mainās ja ne pa minūtēm, tad pa stundām. Šodien braucu es. Ceru, ka rīt varēšu uzrakstīt kur biju un ko teica.
Šobrīd nav ticamības ka būs kaut kas labs.
Labi, par šo vairāk neko pagaidām. |
|
|
| |
[12. Apr 2007|13:15] |
|
Es daudz ko varu pieciest, bet, kad grāmatvede savu pēcpusi uzliek uz mana galda, tad man ir šoks!!!!!!!!!!!!!!!! |
|
|