minija

Šonakt sapnī bija Viņš.
Sajūtas tādas kā tajā reizē, kad ieraudzīju Viņu, nē! Nevis tad, kad ieraudzīju Viņu, bet gan tad, kad bija pirmdienas vakarā pie manis mājās (14.augusts). Viņš izskatījās tieši tā pat un izturējās tieši tā pat.
Tās acis...
Tikai....
Viņš neskatījās uz mani, Viņš pat man uzmanību nepievērsa un Es nemaz nebiju bēdīga (dzīvē tā sajūta bija pretēja). Es pat nesaprotu kāpēc Viņš bija manā sapnī.
Man Viņš patika, bet tagad nē!
Bet kāpēc Es joprojām konkrētā mašīnas markā sēdošajos šoferos meklēju Viņa seju?
Tad Viņš man patīk vai nē?
Un ko darīt, ja vakaros es domāju par Citu?

Vispār man noteikti izlasot šos tekstus pēc pāris gadiem, varbūt dienām liksies muļķīgi....