| raibi |
24. Jan 2007|10:19 |
Man ir "psiholoģiskā trauma". Vakar braucot laukā no sporta kluba saplīsa mašīna :((((( un šodien uz darbu bija jābrauc ar sabiedrisko :(((( Leju lielas krokodīla asaras, bet kā teica mana vecvecmāmiņa: "Katram mākonītim ir zelta maliņa", pulsi ,jo varēju uzvilkt jauno mētelīti (braucot ar mašīnu ir neērti un nav parocīgi viņā braukt) un otrs plus ietaupīju naudiņu benzīnam. Bet cilvēks ir tāda būtne, kas ļoti, nu ļoti ātri pierod pie komforta un tagad jau sēžu un gaidu kad mašīnu varēšu vest uz servisu, lai atkal dotos komfortā uz darbu :))))
Kaut kā vakardienas vakars vispār bija baigi dīvainais mani piedzīvojumi ar mašīnu un māsas vīra negadījums ar roku :((( Vispār drausmīgi, bet ceru, ka viss būs OK. Viņa pluss, ka varēs pagarināt atvaļinājumu :))))) uz slimības lapas rēķina.
Un kas man lika līdz vieniem nakti sarakstīties ar to džubaru? Tagad, tā nāk miegs, ka liekas tūlīt aizmigšu un mana galva atsitīsies pret klaviatūru un tur arī paliks!!!!! |
|