|
18. Okt 2007|09:30 |
Ja es šobrīd būtu precējusies, man būt laulības krīze. Un laikam vien labi, ka es neesmu precējusies, jo būtu kopēji bērni, kas ciestu savas mātes neciešamā rakstura dēļ, vīrs, kas nesaprastu, kas ar mani notiek un kā saglābt brūkošo laulību.
Un pat ja esmu „brīva kā putns” (jāsaprot pārnestā nozīmē), tad man piezvana un vienkārši pajautā, kā aizbraucu uz darbu? Ir jau patīkami (jo tas liecina, ka mani mīl un par mani rūpējās), bet ir arī traucējoši un kaitinoši (jo ne minūti es nevaru rīkoties un dzīvot tā kā es vēlos, jo mani kontrolē).
Es esmu savādāka nekā visi citi, es domāju savādāk, es rīkojos savādāk.... |
|