man reizītēm liekas, ka vārdus var ganīt kā govis vai cāļus, ka var glūnēt tiem nopakaļus un ķert sajūtas, ka dienas man nāk riņķī un apkārt un apgrābsta un aptausta mani, unputni...tie ir tie mīļākie...es gan neatšķiru diezgan smalki tās visas sugas un pasugas, bet spārni ir visiem...
man vislaiku gribējās, kaut Tu atbildētu:)
man vislaiku gribējās, kaut Tu atbildētu:)