minga

smieklīgi tā kā mazuliet - braukājas "sebe"apkārt majonēze un kaukāds surdik kabelis. un es jau noteikti visus vēl nemaz neesmu pamanījusi un ņēmusi vērā, un likusi aiz auss, un visādi citādi piedarījusies.
viens puisis vakar Rīgā uzsmaržoja garāmiedamais ievas rūgtenumu.
un mikriņā blakussēdošais vīrietis tīrā krekla apkaklītē virs zaļganas tā kā kad maskēšanās/medinieku/sargājamjakas, riktīglielu veco pulksteni (padomju, tīra manta!) aplicies, drusku gan mellumu aiz nagiem, smaržo kā kārdinoša lēdija no camel reklāmas erotiskās.
vai varbūt tas nav viņš, bet kāds no aizmugurējos krēslos atkritušajiem (jo šoferis jau nu pārāk nosvīdis un vecišķs, lai būtu potenciālais aizdomās turamais)
bija vakar tāds sastrēdziens uz ielām, kad izvēlējos laiku kustības un virziena maiņai. radio rēca kaut ko par sezonas kolekcijām. man arī ir sava kolekcija, tikai ne rudens un ne ziemas. man ir sava vasara...sakolekcionēta pa riktīgo - ogiņas, puķītes. smeldze. ilgošanās. pieskārieni.
trīs.
man nekad nav nekā vairāk.
nakti pārceļa kokos - liepās vai ozolos spraunos - saķērcās kraukļi/krauķi/kovārnēni (nav man ornitoloģisku zinību, neprotos atšķirt, līdz ar to dziļa atvainošanās tiem, ko esu neviļus aizskārusi:))
atkal bij skumji