| Par plānprātību. |
[16. Mar 2021|15:58] |
|
Izskatās, ka es atkal palaidu garām visu ballīti! Ar nokavēšanos pārlasot kas tad noticis, es sapratu tā, ka izvēloties starp labu paliatīvo aprūpi un eitanāziju mūsu politiķi ir izvēlējušies ideālu kompromisu - nenodrošināt ne vienu, ne otru! Kas jautrākais, neviens nepajautāja ko par to domā neārstējami slimie, kas cieš vājprātīgas sāpes. Neviens nepajautāja ko par to domā cilvēki, kas kopj savus tuviniekus dažādu skarbu slimību noslēguma stadijās. Toties melnsvārčus, tos gan labprāt uzklausīja. Veselus četrus! Kāda velna pēc?! Kāda viņiem tur vispār daļa? Kāds svars te viņu viedoklim? Viņi ir ievēlēti pārstāvji? Viņi par medicīnu zina kaut ko vairāk kā ārsti, jeb par ciešanām viņi zina vairāk nekā cilvēks, kas cieš no neārstējamas slimības? Saeimas ētikas komisijā plosās plānprātība. |
|
|