| darbs |
[05 Feb 2010|11:23am] |
Man šodien ir brīvdiena un es tikko izvēlos no gultas, es biju galīgi aizmirsusi, cik grūti ir izvelties no gultas septiņos, lai dotos kaut kādās tur darba gaitās. Enīvei, darbiņš man pagaidām tīri labi patīk, ja vien neskaita dažu neizdarību, kā rezultātā es tur nevaru izdarīt visu, ko varētu, jo man vienkārši nav pieeju sistēmai. Jebkurā gadījumā, man viss patīk un es domāju, ka es pat drīz varētu pazaudēt savu igaunisko krievu valodas akcentu. Ko es vēl gribu teikt? Ā. Par frīkiem. Es strādāju Purvciemā un katru dienu redzu ŠITĀĀĀĀĀĀĀĀĀDUS frīkus. Pēdējo divu dienu frīki:
1. Trakā tante, kas ienāca iekšā, apskatījās apkārt. Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka viņai bija tikai viens zobs. Tad viņa man pajautā, kam lieto karšu terminālu, es paskaidroju, ka tur liek kredītkartes un tā var samaksāt, tad viņa paņema mazo kalendārīti, ko mēs dodam klientiem un aizgāja prom;
2. Trakā tante nr2. Šī ir cita. Ienāk tante ar miljons maisiņiem, paliek man tos zem galda un saka - man citas meitenes atļauj - un pazūd uz 4h. Pēc 4h viņa atgriežas, iedod man divus ābolus, kas ir pussapuvuši un iet prom. Zvanu kolēģei, viņa ņirdz un saka, ka tā tante man bojātus augļus nesīs arī ikdienā, jo viņa esot biežs viesis.
3. Ak-dievs-es-vemšu-onkulis. Sēžu, iet garām onkulis un šņauc degunu, bet nē, nē, nē, ne jau kabatslakatiņā, bet tā ar pirksta palīdzību, kā rezultātā viņa puņķi 3m gājienā nemitīgi lidoja uz zemes lielās pikās (es varbūt šeit pārspīlēju). Gandrīz apvēmos, jo tieši dzēru kafiju (trešo), kas sakāpa man atpakaļ mutē.
4. Bļe, suka. Onkulis, kas 2h dreifēja pa telpām un visu laiku teica - suka, bļe, bļe, ubju, suka.
Vēl nevar pieminēt arī visus Sašas, Žeņas utml, kas man mēģināja pārdot francuzkij parfjum, kosmetiku iz švecije utml. Viss foršākais bija tas, ka sakot, ka man nevajag francuzkij parfjum Žeņa teica, ka viņam esot arī ādas bikses pārdošanā. Nosmējos un atvainojos, ka arī tās man diemžēl nevajag.
UPD: Dārgajam darbā ir jābūt pirms manis un attālums līdz darbam ir aptuveni vienāds (viņam ar kājām 20 min, man ar trolejbusu 20 min), bet viņš izveļas no gultas 08:00, bet es pieceļos jau 07:00. No vienas puses man skauž, ka viņš var gulēt ilgāk, bet no otras puses es priecājos, ka mēs neceļamies kopā un viņš netraucē manam rīta rituālam, jo man vienmēr ir riebies celties kopā ar cilvēkiem un tā. Brīvdienās gan drīkst, bet man vajag vismaz 5 no 7 rītiem tikai sev.
|
|