urn:lj:klab.lv:atom1:milenimilenimilenimilenimileni@inbox.lvmileni2009-01-01T20:57:45Z2009-01-01T20:57:45Zspārniurn:lj:klab.lv:atom1:mileni:22152009-01-01T22:39:002009-01-01T22:39:002009-01-01T20:57:45Z2009-01-01T20:57:45ZNu ,re, klāt jau atkal jauns gads, kurš ir neparedzems un vēl neizdzīvots ,bet taps, un jau atkal pēc 365 dienām tas kļūs par vēsturi, kā šis jau vakarējais gads 2008. Bet cik es varu noprast un paredzēt šis gads būs tāds pats kā 2008, bet par 1 monētu labāks. Tāka visu ko var darīt, tas ir neskumt un būt atvērtiem pret visu.šodienaurn:lj:klab.lv:atom1:mileni:18582008-10-28T19:23:002008-10-28T19:23:002008-10-28T17:26:15Z2008-10-28T17:26:15Zkāpēc mēs bļaujam un kliedzam uz visiem, bet mums nepatīk, ja uz mums kliedz?GALĪGI PERSONISKI (Ojārs Vācietis)urn:lj:klab.lv:atom1:mileni:15422008-10-27T20:46:002008-10-27T20:46:002008-10-27T18:46:19Z2008-10-27T18:46:19ZViens no ....<br />GALĪGI PERSONISKI<br /><br />Velns zin kas ir ar mani šodien,<br />tāds bezdibeņa malas flirts,<br />jo trāpa nepareiza lode<br />tur, kur ir nepareiza sirds.<br /><br />Tā pukstēt nepareizi pārstāj<br />un taisa savus slēģus ciet,<br />un karstā, sarkanīgā nārstā<br />gar acīm spožas zivis iet.<br /><br />Bez sakaņas. Un nāve pārdur.<br />Es esmu nepareizi beigts.<br />Jo man vēl jānosauc to vārdu, <br />ko es tev neatļaušu teikt.<br /><br />Un nekrīt nepateizais cirvis,<br />un nekož kaklu asmens sīvs<br />un tā es palieku - ne miris,<br />ne arī nepareizi dzīvs.<br /><br />Ne sācies kas, ne arī beidzies,<br />un saspringst viss uz pasaules,<br />bet tā iet visiem nepareiziem,<br />kad viņi satiek savu es.urn:lj:klab.lv:atom1:mileni:11772008-03-29T17:15:002008-03-29T17:15:002008-10-27T18:56:58Z2008-10-27T18:56:58ZMēs visi dzīvi uztveram pa savam un aizstāvam tikai savas intereses, bet vai mums nekad nav gadījies paienteresēties kā jūtas un ko domā mūsu līdzbiedri, draugi? Es vienmēr gribēju pateikt cilvēkam to ko es domāju, bet mani vienmēr kaut kas atturēja. tas kas mani atturēja bija manas bailes no tā kā to uztvers tas cilvēks. Man bija bail no pazemojuma. Kā Tu domā, kas man varētu palīdzēt, lai es tieku tam pāri.vienaurn:lj:klab.lv:atom1:mileni:8732007-12-13T16:31:002007-12-13T16:31:002007-12-13T14:39:44Z2007-12-13T14:39:44ZCik grūti, ka tu tik ļoti centies un tavi pūliņi nav pienācīgi novērtēt. Cik grūti, ka skolotājs redz tos, ko tikai grib redzēt, un neredz tos, kas pūlās. Tādos bŗižos, jūties nenovērtēts, es vienkārši salūztu. Man veirs neceļas rokas, lai kaut ko darītu. Man gribas vienkārši sēdēt ar sažņauktu sirdi un raudāt, par to, ka cik, lai tu pūlētos es nekad nebūšu gan laba. Manī tagad virmo tāda bēda sirdī var pat teikt, ka naids. Es vienkārši jūtos tik veintuļa, ka neviens nesaprot mani, bet es tā vēlos, lai mani kāds saprastu un apķertu mani.kāpēc?urn:lj:klab.lv:atom1:mileni:6932007-12-08T20:02:002007-12-08T20:02:002007-12-08T18:10:34Z2007-12-08T18:10:34Zkāpēc man liekas, ka visapkārt ir tikai sliktais un nav nekā laba?bēda.urn:lj:klab.lv:atom1:mileni:4562007-12-03T20:27:002007-12-03T20:27:002007-12-08T17:46:22Z2007-12-08T17:46:22ZBrīžiem es nesaprotu, kas ar mani notiek. Es zinu un redzu, ka tā nevajag darīt, bet es vienalga tā izdaru un pats galvenais, ka vēlāk to nožēloju. Es sāku sevi nosodīt un bārt.Tad sev sāku uzdot jautājumu: "Kāpēc es tā izdarīju un kāpēc es tā pateicu?" Es vēl pati redzu, ka tam cilvēkam tas ļoti nepatīk un sāp. Tādos brīžos, es jūtos tik muļķīgi un stūlbi, ka uz mani, jau liekas rāda ar pirkstu un smejas par mani. Kas tas par klikšķi, kas man galvā parādās, un es kaut ko muļķīgu izdaru vai pasaku?