|
|
|
|
|
Pirmo reizi atbraucu uz savu tālo valsti un jūtos te kā mājās, ieiet SAVĀ dzīvoklī, norunāt ar Eluli un Artūru pa pusstundai. Es mīlu viņus abus. Un vispār man šķiet, ka viss ir tik ļoti kārtībā, ka vairāk nevar vēlēties, jā, šis varētu strādāt, dzīvot savu dzīvi un piepildīt to, kas sirdij tīk, ik pa pāris mēnešiem satikties kaut kur Eiropā, izskatās, ka Ziemassvētkos uz LV nebraukšu, bet kompānija man būs gan, ja vien sanāks noturēt šo sajūtu. Gribētos. |
Tā, viss, man te LV nav, ko darīt. Pēc ģimenes es neskumstu, nekad neesmu skumusi. Jā, ir patiesībā trīs cilvēki, kurus es, esot LV, gribu satikt no visas sirds. Ar katru gadu šis skaitlis sarūk. That's life. |
Jaunatne vēl vairāk kā jebkad domā, ka piedzerties = tas ir stilīgi, būt outsaiderim = stilīgi, zāle, narkotikas un apdolbīties = stilīgi. Šito visu tāpēc man gribās mest nost un pateikt "Ne velna, dzīvot dzīvi un būt laimīgam bez visa tā sūda = tā, vot, ir štelle." |
"The problem with the world is that the intelligent people are full of doubts, while the stupid ones are full of confidence." /Charles Bukowski/ |
Man nepatīk attiecības, es negribu attiecības, attiecības lai paliek tiem, kuriem vajag sasiet, piesiet un aizsiet. No, no, no. Man der tikai tā brīvi. Gribās strādāt, jap. |
“Two things are infinite: the universe and human stupidity; and I'm not sure about the the universe.” |
Ak, tie vīrieši. Lai kā viņi liegtos, vajadzīgs tomēr viņiem tas mātišķais tips, kas samīļo, sačubina un pasaka, ka viss būs kārtībā. |
Vakar Feisbookā uzaicināju Jāni Elsbergu. J: Kāpēc? M: Saproti mani kā gribi. Gribi mani kā saproti. J: :) Skaidrs. Pats vainīgs :) :) |
|
Vakar atkal kaut kur atstāju savu telefonu, man jau gan šķiet, ka atradīsies, it's always like that. Atkal pamodos pirms 6.00, nevar aizmigt. Ārā brīnišķīgs saullēkts, visa pilsēta - oranža. |
Vakar sapņoju, ka "Pienu" nesauc "Piens", bet gan "Rūgušpiens". Šodien no rīta atcerējos un apbrīnoju savu zemapziņu, tā vienmēr visu jūt vislabāk. |
Es ik pa laikam jūtos kā ieslodzīta Dogvillā. Ja tu ļauj cilvēkiem darīt ar sevi to, ko tie grib, tie pierod pie šādas varas ļoti ātri. Tad viņi sāk prasīt no tevis vairāk, tu centies tiem palīdzēt, upurēdams daļu sevis. Un tad viņi dara tev pāri. Tu to visu vari paciest, jo jūties gana stiprs. Bet dažreiz pietiek ar pavisam nelielu pilienu, lai pietiktu. Man bērnībā likās, ka brīnišķīgākā diena būtu tā, kurā es pamostos un uz zemes nebūtu neviena cilvēka. Tikko par to atcerējos.
|
Un vispār cilvēki ir ļoti skaudīgi. Un greizsirdīgi. Un cilvēkiem ātri paliek garlaicīgi, tāpēc visi te dzen kaut kādu kosmosu, sāpina viens otru, taisa seriālus un visu pārējo. Cilvēkiem apnīk cilvēki. Un vispār viens otru tie patiesībā ciest nevar. Un sevi arī ne. Un vēl cilvēki neprot klausīties. And people never notice anything. Ever. Elīna šodien teica, ka klosteros jaunavas spēj palikt nevainīgas tikai tāpēc, ka viņas drāž dirsā. Tā daram ari mēs. Lai neatklātos katra patiesā seja, visi sūdi, kas katram iekšā darās, tiek nomaskēti ar vēl lielākiem sūdiem, aizberga apakšējo daļu neviens rādīt netaisās. Un sanāk... dirsā. Tāpēc runājiet, cilvēki. Patiesība nevar būt neglīta. Tā ir tāda, kāda tā ir. Tāpat kā tu, cilvēks, nevari būt neglīts esot tu pats. Kā gan? Tu esi ne mazāk un vairāk kā vienkārši tu. |
|
Vakar fočēju Indru. Dzīvesprieks. |