Un tomēr man vienalga, kas manu valsti vada, Un vienalga, kas uz maniem stūriem guļ. /2.06.2007./ |
Manā makā zelta oļi. Tavā - smīns Un savāds nemiers snauž. /2.08.2007./ |
Reiz dzīvoja asara. Tā dzīvoja dziļi, dziļi cilvēkā, tomēr asarai apnika vienai mist tumsībā, un tā lūdza Dievam - Dievs, tu esi visvarens. Ļauj man būt brīvai. Ļauj man redzēt pasauli. - Drīz, - teica Dievs. - Drīz tu varēsi būt brīva. Un reiz cilvēkam palika ļoti skumji, un tas sāka raudāt. Asara noritēja pār cilvēka vaigu un bija laimīgāka, nekā jebkad. - Kāpēc tu esi tik laimīga? - acis jautāja asarai. - Tavs mūžs ir īss. Tūlīt tu izžūsi un nevienam vairs nebūsi vajadzīga. Es, toties, varēšu ar cilvēku iet visur, redzēt vēl daudz un dzīvot gadu desmitus. - Jā, tev taisnība, - teica asara. - Bet es esmu brīva asara. Es nesu atbrīvošanu. |
Senos laikos es intensīvi rakstīju blogu. Mēs tik tiešām neesam tas, kas mēs bijām vakar. |
Arvien man paliek scary, kad ieraugu savus vecos klasesbiedrus ar bērniņiem rokās. Savējiem. Mums taču ir tikai 20!
Nevienam nepatīk prezervatīvi, bet nu come on! Don't be stupid. |
Visu dienu atbildu uz tādiem jautājumiem kā "How many resonances/formants can be modeled with a 14 coefficient LPC analysis?" vai "What aspect of the time domain impulse response does control the sloping of the phase curve?" vai "Why a first order feed-forward system under specific conditions can be interpreted as a differentiator?" Seriously? Nekad nebūtu ticējusi, ka Kondžene mācīšos kaut ko šitādu. Nu velns, šitā darbināt smadzenes diez kas nav. |
"The Office" ir noskatīts, "Friends" vairs neliekas smieklīgs, no "Simpsoniem" arī palēnām izaugts, ko tad lai tagad skatās? Viss liekās truls un absolūti nesmieklīgs, esmu gatava maksāt tam, kurš ieteiks kādu labu seriālu, goda vārds. |