| |
| |
|
Savā sapnī prasīju René Magrittem, kurš šonakt man bija Frīdai līdzīga tipa sievišķis, lai uzdāvina man savu gleznu. Kaut ko līdzīgu šai te un viņa slavenā ābolvīra sintēzei, aptuveni tikko pēc to radīšanas brīža.  Magritte mazliet ķecerīgi pasmaidīja un, ieliekot munštukā iestūķētu pīpi zobos, teica : "Es nevaru tev dāvināt ŠO gleznu." "Es zinu," atbildēju. Jo pasaule mīlēs un dievinās Magritti tieši šo darbu dēļ. Pamācība : Es nezinu, kur māksliniekā slēpjas robeža starp egoismu un vēlmi atdot sevi pasaulei. Brīžiem tas ir viens un tas pats. Mans kaimiņš teiktu, ka OSHO saka - tas ir absurds. No ego brīvam indivīdam pasaulei nav nekas jāpierāda. Bet nu... kā kāds "senos laikos" mūsmājās rakstīja : "Ja mums nebūtu UFO, kādam viņš būtu jāizdomā." Vai tikai tas nebija Fredis. |
|
| |
|
Nācu mājās, ieraudzīju kaimiņpuiku skatoties logā, nofotogrāfēju viņu, pamāju ar roku, viņš atmāja pretī. Tad es, iepirkumu maisiņu ar vīniem kārtīgi uzstutējot plecā, devos tālāk. Mājās.  |
|