mikele

Es īstenībā vienkārši gribu taisīt ambientu.

Es atkal jūtos labi.
Kā es biju aizmirsusi, kāda mūzika ir mana mīļākā?
Fizika, matemātika un programmēšana mazliet sačakarējusi smadzenes.

Tie mani klasesbiedri, ārprāc, cik neizturami.
Šodien visu dienu pildīju fizikas assignmentu, vienā brīdī saprotu, kaut ko esmu izdarījusi nepareizi.
M: 'How did you find the proportional level contribution for speakers? I really don't know how to define a reference.'
Sākumā viņi izliekas nedzirdam. Pēc tam, kad turpināju uz viņiem skatīties, viens pateica :' Well, I used Pascals for this calculation. '

wtf?
Man taču vienkārši vajag, lai viņi parāda, kuru formulu lietojuši, nevis iedomājoties, ka izdomājuši nez kādus jaunus risinājumu veidus, kuru noslēpumus viņi kā burvju mākslinieki neatklās pat pie nāves gultas, min kaut kādu abstraktu ideju, no kuras neko nevar saprast.
Un tā viņi visi vienmēr saka. Ja nepieciešama palīdzībā, nāc pie mums. Bet, kad patiešām vajag, phh, 'I used Pascals...' 'And I use dB's. So?'

Kāda jēga būt vienīgajai meitenei?

Viņi tik tiešām domā, ka ir gurdrinieki, fizika, matemātika, programmēšana, phh,
toties, kad pasaku, ka izmantošu sonātes formu kompozīcijā, visi skatās platām acīm, pirmo reizi izdzirdot tādu terminu.

Konservatorija saucās.

a bet vispār man šodien iet sasodīti labi.