Visi vienmēr visu grib uzreiz.
Tieši tagad un te, varbūt rīt, parīt, pēc nedēļas,
bet gadu (s?), nu nē, tas ir pārāk daudz.
Šodien es nebaidos nosēdēt pie grāmatām vēl kādu ilgāku laiciņu, kas par to, es nevarētu iedomāties, kur gan citur man varētu būt vieta.
Bet tas nu tā,
gribēju atgādināt sev, ka viss ir vienkārši. Ir vienkārši.
Uzdevums vienīgi ir darīt visu, kas mūsu spēkos... ne jau, lai izpildītu mājas darbus, iemācītos kādu terminu, vēlāk tam nebūs nozīmes,
bet gan vienkārši dzīvot.
Lai ir prieks un...
lai būtu jēga.