| |
| |||
|
Par būšanu prom.
Man vīrieša ķermenī seksīgākās arī liekas smadzenes, ticiet vai neticiet. Šodien piecēlos, pāršķirstīju savas mīļākās mājas lapas, atkal uzdūros viņam. Tas vispār ir nu tā ļoti mulsnoši, kā gan man tā var būt - arvien visu jūtu par visiem 100% un vēl vairāk, sēžu gultā, skatos pa logu, atkal nesaprotami vārdi uz sienām, atkal esmu atpakaļ. Es nu nekādi vēl nevaru saprast, patīk man šeit vai nepatīk. It kā vienalga, šobrīd liekas, ka perfektai dzīvei pietrūkst vien pāris vajadzīgo cilvēku apkārt un mazliet vairāk naudas. Bet paši vajadzīgie cilvēki, tas droši vien, ka arī tāds māns. Tas jau tikai tagad tā, un vispār ilgošanās tas ir nekā. Kā lai notur katru dienu?
|
|||
| |
| |
|
Un nevaru saprast, cik ļoti sev uzticēties - vai var skaļi bļaut : "Man šodien viss pohuj," uztīt kāsi un lasīt filosofiju, bet rīt mēģināt savākties mēnesi garam darbam, lai vienkārši būtu jēga no šejienes. Fuck. Vajag paskatīt arī kaut ko iedvesmojošu, šodien kaut kā dzīve birst caur pirkstiem. |
|
| |
|
Man patika Viestura atbilde uz jautājumu "Ko tu tur Anglijā īsti dari?" - Es gribu kļūt par vidējas kvalitātes intelektuāli. ...es arī. |
|
| |
|
Pasaulē ir 6,8 miljardi iedzīvotāji. Viena no tiem esmu es, viens no tiem esi tu. Mēs abi kaut kur triecamies, kaut ko gribam no šejienes. Kāda velna pēc? Es it kā vienkārši gribētu zināt mazliet vairāk, radīt mākslu un dzīvot, lai būtu prieks, ko gan vēl? Nospļauties man par visu mākslīgo, par dārgo, gribas vienkārši, lai ir nu tā - skaisti, gribas apceļot pasauli, kam gan citam dzīve varētu būt domāta? Mēs visi mirsim. Šodien es ticu tikai tam. |
|