Man nepatīk cilvēki mājās. Varbūt tikai viens, bet vairāk par vienu - tas ir apgrūtinoši. Ar viņiem ir jārunājās, jāliek justies viņiem vajadzīgiem, nē, man tā nepatīk, labāk katrs par sevi, lai iet un dzīvo, katram tā pat pašam par sevi, pulkstens 14.00, atkal gribas gulēt, what the fuck. |
Janvāris - "Galvenais nav, kā nosvin jauno gadu, bet kā to nodzīvo."/4.01.2009./ un par savu pagājušā gada iedvesmu nr. 1 kalpo Steve Jobs runa Stanfordas absolventiem. Janvārī es pieteicos ZZ stipendijai, zaudēju kontaktu ar Viesturu, noskatījos "I'm Not There" un uz rokas nepārtraukti zīmēju "F" burtu. No vārda "Faith". Kā es teicu "Tikai tāpēc, lai neaizmirstu, ko esmu apsolījusies sev." Biju Brēmenē, lasīju Kamī, redzēju "Annu Kareņinu" un uzrakstīju "Pieces". Februāris - skatījos Oskariem nominētās filmas, lasīju dzeju un rāvu sirdi ārā Reiņa dēļ, ienīdu visus un ikvienu, lasīju Kafku, konservēju pavasara sajūtas Vērmanes dārzā, sāku runāt ar Oskaru Jansonu, sevi nākotnē, dzēru vīnu katru vakaru, gāju uz Bindes personālizstādi un nīdu Valentīndienu. Marts - ieguvu stipendiju, aizvadīju Žetonvakaru histērijā raudot skolas gaiteņu stūros, ienīdu visus un ikvienu, gribēju mirt, sapratu, ka gribu būt elektroniska, noskatījos "ANGEL-A", aizsūtīju pieteikumu uz Sonologiem, dzīvoju panikā, nosapņoju nāvi, nosapņoju dzīvi. Aprīlis - noliku tiesības, noskatījos "Peaceful Warrior", eju ar Ernestu uz hokeju, atklāju "Pienu", mācos mūz.lit. eksāmenam, sauļojos, nejūtos piederīga skolas Jubilejas koncertā. Maijs - mūz.lit. uz 10, Pēdējais zvans, saprotu, ka nekad nebūšu dziedātāja pēc specialitās eksāmena, jūtos nepiedienīga staigājot saplēstos džinsos un ādas jakā, klausos rokmūziku un esmu paniski laimīgāka. Jūnijs - pabeidzu skolu, saprotu, ka esmu frigida, aizvadu pēdējo kombo eksāmenu dzīvē, iestājos Hāgā, atpūšos Amsterdamā, laižu ar Austras brāli, noģībstu Reiņa rokās. Jūlijs - Reinis pasaka, ka mani mīl, es negribu viņu vairs redzēt, nopērku fotoaparātu, satieku savu vienīgo mākslinieku ģimenē, aizbraucu uz Positivus09 un norauju jumtu, braukāju uz "Saulkrasti jazz", guļu ar Andžeju, dziedu Guntara kāzās, esmu laimīga. Augusts - mūsmājās skandāli, ar Oskaru, Robi un Elīnu 3 dienas neizeju no dzīvokļa Skolas ielā, domāju, ka mīlu Andžeju, braucu ar laivām pa Gauju, aizbraucu uz Hāgu. Septembris - sākam dzīvot kopā ar Osksaru, skumstu pēc mājām, mēģinu iekļauties, spēlēju Šopēnu un Debisī, eju uz džemiem, sāku pīpēt zāli. Oktobris - first years festival, art of sound studentus sāku just kā savējos, spēlējam kopā ar Pauli, satieku Andžeju, saprotu, ka iedomas par mīlestību ir falsificējums. Novembris - ar Vidu taisam "The days of Rain and Loneliness", reģistrējos Nīderlandē, ievācamies jaunā dzīvoklī, Oskars ir mans vienīgais vīrietis, skatos sliktu kino, ķeksēju idejas par nākotni, jūtos pazudusi. Decembris - noskatos "The Secret", aizsūtu kompozīju uz konkursu, aizbraucu mājās, satieku visus, mīlu Rīgu, aizeju uz Zviedru Ziemassvētku balli, rauju jumtu ar Elīnu, mīlu dzīvi. |