mikele

No rīta cēlāmies un gājām ar mazo, tēti un māsu un mammu, un suni uz mežu pēc eglītes, pirmo gadu māsa teica : "Iesim visi kopā no rīta, meklēsim mūsu eglīti, meklēsim visi
kopā."
Atradām, vilkām to mājās un pušķojām zeltainām plastmasas bumbām.
Gājām uz baznīcu klausīties sperediķi (mēs, pagāni, uz baznīcu divos dienā), nosalu un skrēju mājās ap trijiem mērcēt kājas,
Tad braucu uz tuvējo Miestiņu pēc pīrāgiem, saiņoju pa vidam dāvanas un dzēru karstvīnu,
vēlāk sēdēju pie eglītes, dziedājām ar savējiem dziesmas, bet pēc tam - visi jau sarkaniem vaigiem no balzāma glāzēm pie galda sasēduši pakoja dāvanas vaļā.
Tētis, ak tas tētis, ko viņš saprot no tā, ko es daru,
ko viņš saprot.
Tikai to, ka nepatīk, tas jau ir redzams, bet man, muļķei, sāp,
ka tētis saka, ka nepatīk. Un sāp, ka tētis nesaprot,
un vienkārši sāp, ka zinu,
mēs neesam no vienas
pasaules.