Ziniet, pirms atbraucu uz šejieni, domāju, kā gribas satikt to un šito, kā iešu uz kino un apbraukāšu radus, kā laidīšu uz kalnu un priecāšos ar sev mīļajiem. Bet atliek vien aiziet uz Ziemassvētku balli otrajā dienā, kad esmu šeit, un viss mainās. Man laikam vienkārši pietrūkst mīlestības, gribas meklēt to visrandomākajās vietās. Un tad, kad tā atnāk, gribas turēt un nelaist prom. Un izskatās, ka ar mana vīrieša labākajiem draugiem sāku tikties daudz biežāk nekā viņš pats. Un es pat īsti nezinu, kā tā parasti var sanākt - bet foršie cilvēki vienmēr pazīst visus foršos cilvēkus. |
Vakardienas saruna ar mana dzīvokļa biedra labāko draugu : - Ir pāris veidi, kā vienmēr zināt, vai tu kādam patīc vai ne. Ja puisis, piemēram, tev uzdāvina iPod, tu noteikti viņam patīc. Ja viņš nemēģina ar tevi uzreiz pārgulēt, bet ar savām darbībām cenšas pierādīt sevi kā vīrieti, tu noteikti viņam patīc. Šajā brīdī iestājas klusums. Es neko neatbildēju. Pēdējās divas naktis esmu gulējusi viņa apskāvienos, mēs rokās sadevušies staigājam pa pilsētu, runājam par mūsu dīvainībām guļot gultā līdz 16.00 pēcpusdienā, "Ir trīs lietas, kuras es mīlu : filmas, šokolāde un debates," bez tam "Ja es tēlotu "Amēlijā" par mani teiktu : Viņam patīk uz kino iet vienam, viņam ļoti garšo mandarīni, bet tie vienmēr ir jānoloba tā, lai nav palikusi neviena baltā miziņa, viņš bērnībā vienmēr aizstāvēja savu māsu, kura ir par gadu jaunāka un ziemā zem džinsām viņš valkā triko bikses "Lai siltāk," tā viņš teiktu un piemetinātu kādu joku, lai tas man, piemēram, neliktos pavisam muļķīgi. Viņam nepatīk nepieklājīgi cilvēki, viņam ir kauns, ja pēc pavadītas nakts svešā dzīvoklī es no rīta pieeju pie ledusskapja, atveru to un izņemu neattaisītu piena paku, pēc tam atplēšu to vaļā un pieleju tikko uzlietai kafijai, 85% gadījumu viņam nepatīk atbildēt uz telefona zvaniem un viņam nepatīk, kad cilvēki sevi pazemo, kā arī par savu uzdevumu viņš uzskata palīdzēt tiem, kuri viņam liekas tā vērti," viņš pasniedz man roku, kad es ceļos no gultas, pietur manu kafiju, kad es velku zābakus, lai dotos uzsmēķēt, un gādīgi pieskarās man no mugurpuses, kad es eju iekšā pa durvīm. |
Ceturto dienu manā galvā skan dziesma no filmas "Once". Tā vispār ir tāda nu ļoti jocīga filma, neko īsti neizsakoša, uz neko nepretendējoša, gluži kā mana mūzika. Aizvakar skatījos to otro reizi, pēc Zviedru balles dzīvoklī, kurā remonta dēļ nav palikusi neviena tīra grīdas strēmele, gultā, kurā bez lielām problēmām var sagulēt cilvēki četri. Man vienmēr ir auksti, arī tonakt, bet viņš teica : "Es zinu, tev ir ledainas kājas, liec tās starp manējām, būs siltāk." Un es tā izdarīju, mazliet kautrējoties, man bija ļoti aukstas kājas. "Ak jā, tev vajadzētu zināt, ka es krācu," tā viņš piemetināja, apliekot savu roku man ap pleciem un piespiežot sev mani klāt. Vīrieši. |
Es zināju, ka mans vīrietis noteikti ir runājis ar savu draugu par mani, saprotams, būdama sieviete, es nevarēju noturēties nepajautājot, kas īsti notiek mana dzīvokļa biedra galvā. "Draugi draugu noslēpumus neatklāj sievietēm. Piedod," tā viņš noteica, pasmaidīja un piemetināja, "Nāksi dejot?" "Es nedejoju," atbildēju, viņš aizdedzināja manu cigareti, paskatījās uz mani un noteica : "Tad, kad aizies tavas draudzenes, es tevi noskūpstīšu." |
Un te arī būs. Tirpiņas, asaras acīs un viss pārējais. |