mikele

Aizvakar atbrauca viņš.
Es izgāju ārā no dzīvokļa, samīļoju brāli, pagriezos pret viņu un tieši tajā brīdī sapratu, ka mēs nekad nevarēsim būt viens.
Cik muļķīgi.

Tā tas arī beidzās.

Vakar zvanīja mamma un teica:
- Klau, bet tu taču vari braukt ar savējiem pie mums, un tad,.. tad, kad mēs brauksim uz Hāgu, aizvedīsim arī tevi.
- Mmm... Mammu, nu laikam nē. Man te... kursa darbi jāraksta, un... m... es vispār diezgan aizņemta esmu, jā... m... tā kā varbūt nē...

Annijai bija taisnība. Atpakaļ negribās. Tagad arī nav vairs nekas, kas tur.
Jūtos ļoti piederīga šejienei.
Ļoti.
Šīs ir mājas.