| 7:53p |
ar katru dienu arvien vairāk iemīlos tajos mājāžos.. par spīti visai ļoti studentīgai sesijai ar zubri naktīs un miegu dienās, kad sīcim aktīvais diennakts laiks, un gar manām durvīm diebj 2 / 4 kājas un bļauj, un dauza pa bļodu ar karoti
vismaz sirdsmiers, ka spēšu paciest savu sīci / sīčus, kad šie saradīsies :D
jeb varbūt es mīlu to mīlestību, kas veļas pa muti mammai
mīlu tētuka dienasgrāmatu draugos, hehe
mīlu grāmatas uz virtuves galda naktīs
to, ka šie mostas pēc manis, un man ir veselas 3 rīta stundas vienatnes
mīlu pļāpāšanu gaitenī
mīlu beidzot ērti iekārtoto dzīvokli
mīlu bērna zeķubikses
bērna urgas, bērna čalas, bērna noguruma ņaudienus, bērna šķelmīgos smiekliņus, bērna valodiņu
(hahaa, es beidzot spēju tajā lalalala saklausīt vārdus! domas! teikumus!!)
(jeb varbūt viņš vnk aug ar stundām un ir sācis runāt pa šīm dažām dienām :D)
kvēpinu vīraku un naktīs vāru rīsus, baigi labi. līdz izlikšanai 11 dienas.
Jāatrod:
dzīvoklis / istaba
Jāizdara:
jānosper kastes, jāsakasto dzīve, jāuzraksta agnesei vēstule
Jāturpina:
iemīlēties visā un visos |
| 8:05p |
heh, un visas mājāzības noskaņās nopirku mansmazais janvāra numuru
tur burvīgs atvērums ar zīdīšanas pozām
naktī ar lielu sajūsmu man sāka augt krūtis
iegribējās bērnu :D
sāku rēķināt, kad labāk būtu 'norauties', tā, lai var turpināt mācības kkā.
neko nesarēķināju, jo pēc zubrīšanās eksāmenam smadzenes kkur pielipušas ne tur, kur vajag |