ir dīvaini braukt uz autoskolu, kad ir gaišs.
lai gan būtu labāk palikusi mājās, jo galīgi nespēju koncentrēties un neko nedzirdēju un neatceros.

un es zinu vienu no mērķiem šai vasarai. -Dāviņi-. nezinu kā un kad, un ar ko, bet es tur nokļūšu. kaut vai uz vienu dienu, bet vietā ar tādu nosaukumu man jānokļūst.
un rīt es beidzot (ļoti iespējams, ka beidzot) noskaidrošu kas man kaišs jau trešo mēnesi. vīī

un Sams Town ir labākais Killeru albums.

stāvēt uz balkona un vērot kā citiem cilvēkiem deg māja - nav tā patīkamākā sajūta.

un es tikko uzzināju to, ka mani dzīvei oficiāli ir pienākušas beigas.

pirmā diena un es jau aizguļos.

un šodien rutks ieņēma jaunu garšu - vecas zeķes.

man slinkums kko darīt, bet esmu arī pārāk slinka, lai ietu gulēt.

jauna apsēstība.

es katru vakaru, vismaz piecas reizes, eju gulēt.

es vakar sapņoju par to kā kkādā vecā mājā, kuru es biju redzējusi televizorā, daži mani draugi pārvērtās par lellēm. biedējošām. un viņi skatījās uz mani un skanēja tāda ļoti, ļoti biedējoša mūzika. un man bija ļoti bail.
vēl tagad ir.

tas bija otrais sapnis, ko es vakar redzēju.
pirmajā mana draudzene nokrita no trepēm un salauza celi. viņai bij ārējais lūzums un viņa, tur pat guļot, zaudēja samaņu no sāpēm.

un tad es 5os no rīta pamodos un nespēju vairs aizmigt. laikam no bailēm vairs nenāk miegs.

pārāk daudz jāmācās - pārāk maz laika!

nē, nē, nē. nav laika tagad slimot.