pat nezinu, ko rakstīt! pirmā reize vienmēr uztraukumu pilna!

biju pie ārsta! kad 2 h tur biju nosēdējusi, sapratu, cik gan veci cilvēki(večiņas) var būt kaitinošas! iesākumā viņas apspriež iemeslu, kāpēc ir ieradušās (kādai vajag receptes, citai kārtējo poti), tad viņas sāk čortoties par to, ka citi cilvēki lien bez rindas, tad viņas sāk tiem klaigāt virsū -Es arī gaidu rindu !Jūs te neesat vienīgais- utt. Tad, viņas, dusmu pārņemtas, sāk plosīt ārsti/māsiņu, jo viņa, lūk, nepaņēma ātrāk bez rindas! nu jopcik! un tad vēl visus pārējos slimniekus, nopēta ar tādu skatienu! un to visu man vajadzēja pārciest tikai tāpēc, ka man sāp roka! gāš.
bet nu viss kārtībā, drīzumā eju pie normāla ārsta.

šodien sajutu vēsumiņu, ārā! ziema nāk! beidzot!.

bet man tomēr ir tik forša klase! nespēju nopriecāties! bet nu jā, es jau viņus lāgā nepazīstu. bet paspēšu.

pietiek rakstīt, jāatgriežas pie Platformas. (:


p.s. šodien izlasīju klasesbiedrenes ierakstus.(visus) jopcik, kā vienam cilvēkam var būt tik daudz domu!


p.p.s. labs vakars, starpcitu.