sveiciens.

esmu mājās.
nu pareizāk sakot - vakar jau biju. vienkārši bija pārāk liels slinkums kaut ko teikt.
atpūta ideāla. lai gan daži brīži bija tādi, ka viss, mēs braucam mājās un man vienalga.
bet pēdējā dienā runājām par to, ka jāpaliek vēl nedēļu. un beigās patiešām ļoti negribējās braukt mājās.
jo telši celšana katru dienu citā vietā, airēšana līdz spēku izsīkumam, lielu lietu pārciešana + nāvīga nosalšana, cerība, ka tulīt, tulīt - aiz nākamā līkuma jau būs pārējie, sajūta, ka būs jāmetas tuvākajā krastā un jāgūļ turpat - jo telts un pārtika taču ir, prāta pazaudēšana un jūgšanās, mirāžas, pašsacerētu dziesmu dziedāšana, katra nakts pie ugunskura, smiešanās līdz žokļa sāpēm, aira noslīkšana un izvilkšana no ūdens, sarkano skudru kodumu pārciešana, visu citu knišļu kodumu pārciešana, nātres(!!), aldaris, ekspēdīcija uz māju, kur pakāries kaut kāds vecis, Ligretto, brīži, kad visas drēbes ir sausas un +25 grādos ir jānēsā melnas garās bikses un džemperis, pamošanās katru rītu no tā, ka teltī ir tik karsts, ka tu neesi spējīgs ne elpot, ne vairāk pagulēt un pilna brīvība IR TIK FORŠA!!!
(mm)



+++rīt koncertiņš! ^^