Migla's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Friday, March 23rd, 2018
18:28
Šodien pieķeru sevi dusmojamies uz to labo, kas man dzīvē ir.

Kā tad tā?

(ir ko piebilst)

Wednesday, March 14th, 2018
22:48
Migla saplēsa manu tuntuļjaku. Tagad man ir jākļūst par stipru sievieti. Bet tad gan vajag iekrāt spēciņus, un teikt visiem rajona fujakiem, lai fujakojas uz priekšu. bet bez manis. man jālaiza savs kažociņš.

lāpīt lietas neiet pie sirds

forevers. mūžīgi mainoties

(ir ko piebilst)

Tuesday, March 13th, 2018
22:09
melna kafija kā melna aitiņa
umbras banānu ķerstīšana
gabo intelektuālās sarunas ar bumbiņu
pastaigas ar miglu

vai saņemšanās


man vajag recepti šādām dienām

current music: hick Corea/Return To Forever - 1972

(ir ko piebilst)

17:27
JAY-Z - The Story of O.J.

(ir ko piebilst)

Monday, March 12th, 2018
19:28
Kā tas pavērsies, ka tieši sunim liekas, ka viss patiešām ir kārtībā, kad esmu mājās. Protams neskaitot tos nepārvaramos brīžus, kad stūķēju viņu duškabīnē.

current music: Thelonious Monk - Monk's Dream

(ir ko piebilst)

Sunday, March 11th, 2018
22:11
Mort garson - Plantasia

(ir ko piebilst)

20:30
bet rajonā daudz labu kaimiņu

(ir ko piebilst)

19:57
pagrauzt b12 vai paklausīties oļegu
iemācīt sev laimi nevar? būt laimīgam var?
smadzeņu ķīmija.

joki uz visām pusēm. bet bez jokiem šoreiz.

Jūtu Tavu klātbūtni arī, kad sēdi savā tornī, bet es savējā.
sevis man pietrūkst. bet kā atrast sevi bez iedomības un augstprātības.

vai es esmu arī man bezspēks.
gribētos teikt, ka nē.
bet tad būtu zaudētas dienas un pazuduši gadi.
un iestāstu sev, ka tas ir pagājis garām, bet visam ir cikls.
uz apli mēs ejam un nervozi skrienam.
būt brīvam, ir kā ieēst laimi. ir brīži, kad gaisā plivinās tā brīnišķīgā dvaša, kad gaisu var iedzert un mierīgi būt. mierīgi stāvēt un elpot

current music: Flying Lotus - 1983

(ir ko piebilst)

19:15
cilvēkiem parasti tīk atcerēties vecos laikus. man pat šķiet, ka ir suga, kam vienkārši nepieciešams, lai paiet daži gadi, lai varētu teikt, ka bija labi.
Mazliet mulsinoši.
To kas notiek gan apleju ar asarām, gan vienkārši tieku ar to galā. Kaut ko no tā iemācos, kaut ko paņemu, kaut ko paglabāju vēl vienai mācībai. Bet es atceros to. cik grūti kaut kas bija. Tas varbūt skumji. Protams arī to, ka daudz kam cauri ar saules gaismu vien varēja garām paskriet.

Bet vēl nesenās gaitas Florencē man tagad šķiet kā kaut kas drausmīgs. Un nesaprotu kādēļ. Varbūt. Tas tādēļ, ka cilvēks, kas aizbrauc jau ir tas pats. Vietai piemīt sava laime, bet neprasiet no citiem, lai saka, ka Tur, lai kur, ir labāk.


(ir ko piebilst)

19:10
Mazliet brīvības attiecībās ar sevi.

(ir ko piebilst)

Saturday, March 3rd, 2018
12:26
šķiet, sāk veidoties priekšstats, kādēļ cilvēki patur savu iekšējo pasauli pie sevis.
nav jau tā, ka tikko no citas planētas novēlos, lai gan varbūt, jo no turienes jau mēs visi esam. bet šoreiz apziņa, ka nekad nevar aiziet atpakaļ, iesēdās vēl solīti dziļāk.

reizēm šķiet, ka zinu par daudz. jau ar to niecīgo mazumiņu, ko apjaušu, pietiek, lai raktos dziļāk pēc atbildēm, kuras negribu dzirdēt. bet tādu neuzartu jau neatstāsi.

(ir ko piebilst)

12:06
sāk veidoties saraksts ar lietām, par kurām negribu runāt.
diemžēl tās ir arī tās, kas man šķiet svarīgākās.

saulainas dienas man atkal liek justies kā bērnībā.
tām ir noilgums

(ir ko piebilst)

Monday, February 26th, 2018
17:56
Maize mani atbalsta skumjos brīžos

(ir ko piebilst)

Thursday, February 15th, 2018
19:17
it kā slēpju kaut ko no citiem. it kā būtu ko slēpt, bet nevaru pateikt to, ko gribu, un nezinu arī ko gribu, jo, ja zinātu, varbūt varētu pavēlēt saviem šeidī instinktiem - slēpt lietas atkāpties.

no sevis.
no tuviem draugiem
no pasniedzējiem
no visiem kaut ko slēpju

bet visvairāk jau par sevi slēpju. neteikšu, ka žēl, jo slēpju to

(ir ko piebilst)

19:12
šodien viss ir treš

mums ar miglu katrai savs treš.

bet viņa gribēja sagrauzt manējo :/

(ir ko piebilst)

18:14
pirmdien ir eksāmens. bet kopš es to uzzināju, mēģinu sev un pasaulei ieskaidrot, ka uz mani tas neattiecas.

izvilku no nezkurienes savu darbu. sagribējās pagleznot. jā varētu. bet es to nedarīju. tā vietā sāku sevi mazliet heitot.

griesti manā istabā tomēr nav balti

(ir ko piebilst)

Thursday, January 25th, 2018
19:03
protams

telefons bij parvaldījis pārāk daudz lietas manā dzīvē.

bet tagad nevaru nevienam piezvanīt, lai par to pasūdzētos

(ir ko piebilst)

Monday, January 22nd, 2018
16:45
kamēr mani cīņu biedri, pēc pāris dienu ietvaros, tikai par necilu uzskatāmas, parubīšanās un sapņu pasaules taustīšanas, pūļa priekšā iedvesmas tverti ziņo par mūsu atklājumiem vektorgrafikas pasaulē, mana vienīgā vēlme bija kā miglai izplēnēt. bet tas nav nekas īpašs. un jau kuro reizi to atzīstot pāri pārvēlās tumšs mākonis.

tomēr GG piestāstīja visiem saulesstaru pilnas ausis. uz šīs nots mani uz brīdi arī pāršalca saviļņojums par šo laiku.
lai gan droši vien uz īsu brīdi.



kastīšu sistēmas lietošanas noteikumi.


un varbūt tādēļ, ka atļāvu sev godīgu sarunu ārpus alas rāmjiem. īsu. un tad, kad galvā mantas jau sakravātas.

rītdien vēl jāparunā ar Bevilu.

Pagaidām gan uzliksim kastīti ar vasaras lietaino dienu burvīgo smaržu.

(ir ko piebilst)

Sunday, January 21st, 2018
14:43
sniegu gribu
un beidzot slidot iemacīties
citādi gadiem ejot ziemai zūd jēga

+ ja ziemas izpausmju forma nemainīsies tā jau kļūs par otru venēciju. brauciet, kamēr nav noslīkusi. to es atceros no mākslas vēstures.

(ir ko piebilst)

Saturday, January 20th, 2018
21:56
un dārgs ēdiens, kas agrāk likās nevajadzīgs.

kā tā kastīte apgriezās otrādi

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba