| Tikai nesitiet mani! |
[5. Jun 2004|13:10] |
Kādas pāris dienas atpakaļ man pēkšņi pieleca, ka arī pie labākās gribas bakalauru man šogad neredzēt! Jau sāku štukot kur lai nākamgad iet mācīties, lai ar pēc iespējas mazākām pūlēm tomēr to grādu dabūtu. Manā specialitātē sekretāre mani jau aplaimoja - būšot jāmaksā septiņsimt ls un atiet jūriņā; tagad tik jāuzzin kā ir citās skoliņās. Nākamnedēļ man būs atvaļinājums un tad nu es varēšu klejot.
Vispār es tagad jūtos daudz mierīgāka, jo man vairs nav stresaini jāštuko uz kurieni, kad un kādā veidā man jātiek lai satiktu kādu pasniedzēju un attiecīgi nav vēl pēdējā brīdī pirms konsultācijas družaini jāmēģina iemācīties kautkas, kas zemapziņā itkā sēž, bet ārā līst negrib!
Man patīk tāds miers.
Es varu mierīgi gaidīt atvaļinājumu un tad mierīgi gatavoties braucienam uz Šveici. Īstenībā vēl tik daudz kas jāizdara - jānopērk jaunas kontaktlēcas, jānopērk kādi ērti apavi, jo tur tak būs jābraukā ar divriteni, jānoformē vīza, jānopērk, vai vismaz jārezervē biļetes utt utml.
Gan būs labi! |
|
|