Liekas tas būs te pēdējais ieraksts,kaut arī še jau ļoti sen nekas nav rakstīts. Ja nu kādam interesē, tad mani var meklēr LJ - lakstiigala un muliply.
Vienīgais šaubos vai dzēst šo blogu vai tomēr ne.

visu labu ^^

gribējās rakstīt sākotnēji neko pozitīvu, bet nu dziesma tā pamatīgi mainīja noskaņu. Era - celtic myst.... tiešām jauks, pozitīvs gabals. joprojām sāp un, kaut arī baidijos no atkārtotas "iekrišanas", atsākot strādāt ar persona non grata patiesībā jūtu tik asu nepatiku ko varētu robežot ar naidu. nemaz ar netaisos uzlabot attieksmi pret viņu lai vai kas. izskatās ari laikam ir turēts solījums - vairs neteikt nevienam tik mazu, bet nozīmīgu vārdiņu - piedod. vismaz ne viņa klātbūtne. ha... saku tā, it kā nemaz neklusētu un neignortētu, ja neskaita pāris dzēlības par izmestiem glupiem jokiem. varbūt derētu pat birojā smieties tā it kā nekas nebūtu bijis, bet tas liekas pāri maniem spēkiem... tie nav domāti tāda mūdža ausīm
patiesībā ir arī tagad smaga atkarība... no mūzikas... tā spēj vadīt manu noskaņojumu man vēlamajā virzienā un nekas nav pret tādu atkarību :)

p.s meit, tu savam bērnam inčukalnā teici, ja vēl atceries par ko - paskaties, jo ko tādu tu nez vai vēl redzēsi...
tagad varu teikt, ka tā vairs nav reta parādība, bet jau ieradums.

Viss beidzies, pat īsti nesācies...

kā viens cilveķs teica - ja tevi moka šubas, tad labāk rīkojies, jo vēlāk vari nožēlot. bet ja ar viss iebrauc sūdīgākajās sliedēs, tad tā bij lemts :)

Fuck'n life still goes on...
Deal with it >:]

Nu i dura... No kļūdām ir mācās? bet sāpes neviens nav pieminējis ;(

Tīrais murgs palasīt vecos ierakstus... Vairāk gan tas attiecas uz otro neta dienasgrāmatu, kas pastāv krietni ilgāk. Tomēr lasot pazib doma - Ak, kungs, kas par idioti.
Katrs posms dod savu mācību, bet vienmēr ir lietas, ko gribētos vērst labākā gultnē vai novērt nākamībā.

murgs, kurā pie lieākas slodzes ķerminis pārstāj klausit un zaudē samaņu, ir spējīgs likt kaut nedaudz justies neomulīgi.

Ja pirms gada man būtu teikuši, ka es varēšu noiet tādus gabalus, tad nteikti noturētu par galīgi ķertu.
Ko gan darbs nedara ar cilvēku.

Pat nezinu kādēļ, bet "Trīs musketieri" ir viena nolāpīti smieklīga grāmata.