miamia - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Maijs 25., 2018


[info]miamia12:41
мои руки хотят прошлогодних перчаток

un tas ir tik saldsērīgi sāpīgi.
kad attopies.
un tas ir tik grūti, kad prāts ar tevi izspēlē tik ļaunus jokus un katru reizi ļauj iekrist identiskās destruktīvu attiecību lamatās. tas vairs nav ne smieklīgi, ne jautri, ne pat interesanti, kā tas varbūt bija divdesmit divos gados, kad man patika ciest un raudāt, pārdzīvot un dzīties.
tagad es saprotu, ka 85% savas līdzšinējās dzīves es esmu pavadījusi un turpinu pavadīt kaut kādā paralēlajā realitātē, savā iedomu pasaulē galvu uzlikusi uz iedomāta supervaroņa pleca.
dzīvē?
dzīvē viss ir ļoti, ļoti banāli. katrs stāsts, lai kā būtu sācies, turpmāk attīstās aizdomīgi vienādi.
aizdomīgi vienādas frāzes es dzirdu savā adresē. mainās tikai personāži, to sociālais un finansiālais statuss, kurpju un krānu izmērs, matu griezums un acu krāsa.
aizdomīgi sāpīgi ir katru reizi, it kā ar trulu sarūsējušu nazi kāds urbinātos pakrūtē.

aizdomīgi vienādi paradoksāli un izbrīnīti es jūtos, kad atkarības skurbulis pāriet un es atveseļotām acīm palūkojos uz to savu "mīļoto", kam ar putām uz lūpām esmu centusies izlūgties pretmīlu.
aizdomīgi vienādi iestājas vienaldzība samērā drīz pēc šķiršanās.
bet kamēr acis un prāts vēl slimo, ir jāpierāda. jāpierāda, jāpierāda.
vienalga taču,ka tevi nosauc par idioti (maigākajā variantā) pāris reizes dienā, vienalga taču, ka neinteresē viņu tavas sajūtas, nogurušai pārnākot mājās- viņš grib parīt, atraugāties un atslēgties pie debilu krievu mažoru-blogeru video, kur vīd supermodeļu pakaļgali un bagātas dzīves vēsmas.
pateikšu vēl vairāk-jo biežāk viņš tevi iedunkās, rupji nosauks, jo lielākam sūdam liks tev sajusties, jo rupjāk paraus aiz pleca, jo vairāk tu centīsies kalpot. jo vairāk tu centīsies labi izskatīties. jo spilgtāk uzkrāsosi lūpas. jo ilgāk svīdīsi pie plīts, gatavojot ko jaunais cilvēks pasūtījis, lai viņš paēdis vienkārši nepasaka neko. neko...
un reizēm to, ka ēst var, bet principā..

aizdomīgi bieži, aizdomīgi bieži man gribas pārlasīt to sasodīto grāmatu.
divdesmit septiņos jau gribas vismaz mazliet sirdsmiera.
gribas nokratīt no sevis to nolāpīto greizās uztveres spoguli, gribas nebūt tik slimai, tik zemu pašvērtējumu, tik aklai.


ļoti gribas.

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

> Go to Top
Sviesta Ciba