Taa nu ar sho saulaino dienu saakas mans celjs uz operaaciju galda.
Atvadiijos no diviem zobiem shodien un tad jau peec nedeeljas arii no veel diviem.
Un tad, lai paareejiem zobiem nebuutu tik vientulji shkjirties no tiem 4iem - ciemos naaks draudzinjsh katram zobam un tad veel stiipa paari visam - bereketes.

Atpakalj celjaa, gaidot autobusu un klausoties saldseeriigu dziesmu, nekas cits neatlika kaa apraudaaties, jo peekshnji pamaniiju, ka esmu nosiekalojusi dzemperi, somu un bikses un, jaa, asfaltu arii, pashai nemaz nemanot.

Labaakais jau tikai sekoja peec tam - narkozes laiks bija galaa, vai vismaz pamazaam teicaas buut un tad nu man, savukaart, bija laiks skraapeet sienas, jo pretsaapju liidzekljus tiiri fiziski bija neiespeejami dabuut iekshaa. Nice!

Bet tagad, peec vairaku stundu miega, jau varu vismaz parunaat un shkjiet, ka miiljaas draudzenes asinis arii ir nomierinaajushaas un netiecas aarpus manas mutes pasaulee.



Heh, pazheelojos, tieshaam palika labaak!! :)

upd. shoka staavoklis. Pilnaa paarlieciibaa veeru valjaa muti, lai apraudziitu, kaa tur shiem veicaas bez gudriibas zobiem, bet tad secinaaju, ka ne jau gudriibas zobi ir izrauti.. tagad juutos kaa misters vampiirs, jo izraadaas esmu atvadiijusies no 4ajiem zobiem, ja no vidus skaita..shoks, shoks, shoks.